Hmmm, vispār plaģiātisms ir tāds koks ar diviem galiem. no vienas puses man vajadzētu trīt nažus, jo tas ir ļoti ienesīgs bizness juristam, bet no otras puses ir ļoti grūti atrast ideju, kura nebūtu jau vismaz piecas reizes apmuļļāta.
Piemēram, man atvilktnē stāv čupiņa ar aizkostiem fikšeniem, kurus varētu pabeigt labākiem apstākļiem iestājoties, bet man ir paniskas bailes no neapzinātā plaģiātisma - pietiek tikai ieiet krievu grāmatu veikalā, lai saprastu CIK daudz fikšena ir uz šīs pasaules un es neesmu izlasījusi pat vienu simtdaļu. Nemaz nerunājot par tiem darbiem, ko esmu lasījusi un periodiski pārcilāju, lai būtu 100% pārliecināta, ka neko no tiem nevelku līdzi.
Visgrūtāk ir ar Hobitu, kaut kas bērnībā iekalts nav pēcāk aizmirstams, tas ir manās asinīs, tā pat kā citiem Vinnijs Pūks. Manas asinis sastāv no eritrocītiem, leikocītiem, trombocītiem un hobitocītiem.

Šorīt gadījās epic fail - sajaucu melno tēju ar zaļo tēju. Vai kāds ir mēģinājis dzert ūberstipru zaļo tēju ar piecām karotītēm cukura un citronu?
Neiesaku.