Tā kā jau sen ir zināms, ka mana mūzikas gaume nav tik balta un tīra kā tikko uzsniedzis sniegs, tad atļaušos paspiegt par to, ka Placebo ir iznācis jauns albums. Pēckoncerta burkšķīgums jau sen ir pagaisis un es varu atgriezties pie savām slitajām jūtām pret šiem "opjiem".
Placebo vispār ir tāds jauks fenomens manā mūzikā, kuru es diez vai kādreiz iznīdēšu, jo tā ir gandrīz vienīgā grupa iz "jaunības", kas man vēl jo projām patīk. Bez nekādas īpašas atmiņu meklēšanas spēju atcerēties, kā tālajā 2001. gadā ar cibiņu... R braucām mājās no GP pirmizrādes k.t. Oskars (nekad nespēšu samierināties ar to, ka to zaļo samta krēslu vietā tagad ir Esenšals) un autobusā viņa man iedeva vienu no sava CD plejiera ausīm, kurā skanēja no nez kādiem kreisajiem aplinku ceļiem CD pārrakstīts Black Market Music, un Commercial for Levi tā iepatikās, ka patīk vēl šodien. Drunk on immorality, valium and cherry wine, coke and ecstasy - you're gonna blow your mind, es mācīšu saviem bērniem kā skaitāmpantiņu.

dienas skatāmais

Man tā liekas, ka visa tā surdo tulkošanas padarīšana ir tieši no indiešu puses nākusi (bet jākonsultējas būs ar māsicu šajā jautājumā).
Un pēc pāris izskaidrotām dejām, tā visa fiška kļūst daudz saprotamāka un var pat atšķirt, kad Šiva baigi karo un kad Krišna iet vaņģot kārtējo pielūdzēju.
Jel un kā var iemācīties deju uz 15 vai, nedod dies, uz 40 minūtēm?! Tas laiakm ir tā pat kā ar runāšanu - jāzin vārdi un ko grib pateikt, tālākais jau ir improvizāvija.