Domās un garā esmu ar biedriem cibiņiem (un ne tikai) baisi caurvējainajā "Līvā", pati neriskēju iedzīvoties plaušu karsonī vai kādā līdzvērtīgā zarazā uz bakalaura nobeigumu / eksēmenu sākumu.

Atpakaļ ejot domājām, kas bija vislabākais. Daudz kas!
Viegli iereibusī Nāve, kas caur gāzmasku izdvesa tik pārpasaulīgas skaņas, ka nobāl i Nazguli i Aves nolauztā ērģeļu stabule.
Un galma mūziķi! Viņi, pareizāk sakot viņas, ar ripzāģi un (šķiet) leduskapja redelītēm taisīja fenomenāli harmonisku avangardu!
Un teletūbijkultisti!
Un jaukais brīdis, kad sanatorijā ieradās vīri ar kalašņikoviem un apmēram pus dienu spēlēja kariņu pa otro / trešo stāvu

Ai..
Jāatsaldē kaulus līdz rītdienai.