Pārlapojot Tagori atradu atbildi uz sevi interesējošo jautājumu par indiešu kājusprādzēm.

Katrā kultūrā ir kaut kāds nebūt sīkums, kas sievietei piešķir īpašu skaistumu.
Āfrikāņiem - tie riņķi ap kaklu un tuneļi lūpā apakštasītes lielumā.
Japāņiem atkailināts skausts.
Latviešiem augstas pieres (ar vainadziņiem rotātas).
Un lūk, indiešiem ir kājusprādžu šķindoņa. Sākotnēji gan tā bija kā portatīvā signalizācija, lai vīrs dzird, kur blandās viņa sievietes.

Pats Tagore:

Cik bezprātīga gan cilvēka sirds! Tā neatzīst savus maldus, ar mokām tā pakļaujas loģikas likumiem un, neņemdama vērā svarīgus pierādījumus, visiem spēkiem cenšas saglabāt maldīgu cerību. Taču pienāk brīdis, kad arī šī cerība, iztukšojusi dvēseli un pārvērtusi pelnos sirdi, mūs pamet. Apziņa atgriežas, bet sirds baidās no jauna kļūdīties.