Vakarnakt murgā bija atnācis Tūmsa kumgs, tas pats bēdīgi slavenais, aknas ēdošais Tūmsa kungs, kuram nez kāpēc bija nepieciešamas manas aknas (laikam vēl nav pietiekami nodzertas). Murgā es viņu nogalināju veselas divas reizes. Pirmo īsti neatceros, bet to, ka šis bija beigts atceros ļoti skaidri. Un tad nez kā šis atkal bija dzīvs un atradās MANĀ gultā ar savām sarkanajām acīm (lai gan īstenībā viņam ir dzeltenas acis) pāris cm no manis, un es šo piebeidzu ar Zewa Softis kabatas lakatiņu. Kā? To mans prāts cenzēja, bet pāri palika tikai slapja vieta.
Pārbijos ne pa jokam un, droš paliek nedrošs, neļāvu sev aizmigt kādas 15 minūtes, ja nu šis sadomā trešo reizi uzrastiem, tomēt - trīs lietas labas lietas.
Nez ko onkulis Freids teiktu par maniem sapņiem...