Pāršķirstīju izlasītās grāmatas.
Šis tas no D. Delillo "Trokšņiem"

"Nošķirties no pūļa nozīmē kļūt par nāves briesmām pakļautu indivīdu, riskēt ar to, ka vienam būs jāstājas pretī nāvei. Pūļi pulcējās galvenokārt šī iemesla pēc. Cilvēki nāca, lai taptu par pūli."

"Kad nāve ir atveidota grafiski vai, tā sakot, uzrunā tevi no televīzora ekrāna, tu izjūti dīvainu atsvešinātību starp savu diagnozi un sevi pašu. Nāves vajadzībām ir izveidota simbolu sistēma, prātam neaptverams tehnoloģisks process, kas nolaupīts dieviem. Un beidzot tu, cilvēk, savā paša nāvē jūties kā nepiederīga persona."

"Nostalģija ir neapmierinātības un klusa niknuma produkts. Tagadnes nelaimju samērošana ar pagātni. Jo spēcīgāk kāds izjūt nostalģiju, jo vairāk viņš tuvojas vardarbībai. Piemēram karš ir viena no nostalģijas izpausmēm, - kad cilvēkam liek apliecināt dzimtenes mīlestību par katru cenu."

Laba grāmata tomēr bija. Viena no labākajām tajā laikā lasītajām. Amerikāņu rakstniekus gan daudz neesmu lasījusi, bet šamais tā jauki un diezgan nemanāmi māk ierēkt par amerikāņiem (t.b. pats par sevi savā ziņā). Un tas sarkasms! Tulkotājs gan nebija ņēmis vērā to, ka angļu valodā vietniekvārdi tiek izmantoti biežāk un nav nekāda vajadzība tos visus saspraust tūlkotajā tekstā.