Laikam apraksts būs jāsadala divās daļās.
Sākšu ar svarīgāko.

Verpetai ceturtās dienas koncerts

Īstenībā, pirmā daļa varētu sastāvēt no viena liela Wīīīīīīīīīīī un ^_^ smaidiņa, bet tas būtu neētiski.

Spanxti ar katru reizi kļūst arvien jaukāki un jaukāki, turklāt liekas, ka solistes grūtniecība atstāj pozitīvu iespaidu uz viņas balsi, vismaz man liekas, ka dziedāja brīvāk kā MJR. Protams, man kā kašķīgam cilvēkam ir kur piesieties un ne tikai pie zilās gaismas (salikumā ar dzelteno un sarkano), bet arī teiksim pie bungu skaņas, izpildījums ir burvīgs un jauks, un harmoniski iekļaujas kompozīcija, bet skaņa durās (atkal jāpiesauc - vismaz) manās ausīs. Bet tie ir sīkumi un tas absolūti netraucēja pēc uzstāšanās vēlēties uzlekt uz skatuves un ķerties ap kaklu visiem pēc kārtas. Vispār bija tāda sajūta, ka skanot "Uz leišiem alu dzert" tulīt, tulīt visa zāle sāks dziedāt līdzi, par spīti tam, ka zālē (noteikti) bija tikai trīs latvieši.
Ak jā - tagad man ir aptuvena nojausma no kurienes viņiem tā ideja latviešu dziesmai radās.

Jāatkārtojas un par Vilkduju arī jāsaka tas pats - ar katru reizi kļūst tīkamāka un tīkamāka, varētu pat gadīties, ka nākošreiz es iejūku mazgadīgo fanīšu pūlī (no offence intended here - katrai pat visūberkrutākajai grupai var piemesties šāda kaite). Un kaut kā viņiem vienmēr izdodas skanēt patīkamāk kā ierakstos, jo neviens no viņu albūmiem man tā īsti neiet pie sirds, bet koncerti gan jā. Tas, varētu teikt, ir pats ļaunākais, jo loģiski, ka atbraucot mājās man gribas atkal dzirdēt kaut ko vismaz aptuveni līdzīgu, bet kā zināms ir lietas, kas nav iespējamas, un tāpēc man atliek vien mocīties ar youtube.

Par Sieben es nezinu ko teikt (un neesmu īsti pārliecināta vai vispār vajag, kaut ko teikt). Ir cilvēki kuru domas par labiem vijolniekiem aprobežojas, teiksim, ar Vanessu Mae vai Rudeņu Emīliju, vai kādu nebūt citu vairāk vai mazāk popvijolnieku, bet domāju, ka tie kuri ir redzējuši un dzirdējuši (tieši, savām acīm un ausīm, nevis caur kaut kādiem nebūt ierakstiem un citiem pastarpinājumiem) Sieben izdarības ar vijoli, saprot, ka lielākā daļa no šiem māksliniekiem ir parasti ierindas vijolnieki, kuru domu lidojums apstājas pie lociņa saskares ar stīgām.