viktoriāņu amazones pt. II

Kā vēsta sentēvu senmāšu gudrības - pret kreņķiem vislabāk palīdz baldriāni vai absolūti tukši "girl talk(i)". Abus nevar - var pārdozēt.
Tā kā man mājās ir potenciāli bīstams kaķis, un visi baldriānu krājumi tika notriekti rudenī - ziemas miega izraisīšanai (aber jaunie vēl nav ievākti), nācās izvēlēties otro variantu.

Aizšļūcu līdz savai jaunajai paradīzei, kas gan nebija visai viegli pateicoties kimono platuma svārkiem. Pūles atmaksājās, otrdienas ir Līzas dienas ^_^

Trīsstundīgas amazonku runas. Svārki, ridengoti, cilindri, cimdi, piegrieztnes. Vis-vis-vis-vis! Pati šai ideoloģijai gan netaisos sekot dažādu iemeslu dēļ, bet skatīties un konsultēt mani nekas netraucē.
Un man ir iedvesma sarausto bilžu plūdu turpinājumam.

Lielākā diskusija mums izvērtās par korsetēm, kuras, likumsakarīgi, bija tā laika amazonkas sastāvdaļa, tātad arī manuprāt jebkura amazone ir jāstūķē korsetē grib viņa to vai nē, un man pat ir tādas aizdomas, ka mugura varētu nogurt mazāk, jo pēc tādas pusšķersu sēdēšanas smeldz sāns. Vienīgais - kā tādu uzšūt, ir pieejami simts apliecinājumi ka speciālas amazoņu korsetes ir tirgotas uz vella paraušanu, bet atšķirību es neredzu nekādu (it kā priekšpusei pēc idejas vajadzētu būt īsākai, bet nav!)



Un tad vēl ir stils.
Berlīnes stils, ko izmanto gandrīz visās mūsdienu sacensībās (ak jel pat anglietes, lai kā viņām to negribētos atzīt), bet man netīk tas, ka tā ir praktiski parastā forma tik ar svārkiem.



Angļu stils, kas savulaik bija norma, kurā tika žmiegtas par mazgadīgās, tagad ja ne gluži iznīcis, tad savu nozīmi zaudējis jau nu noteikti, man par lieliem sirdsēstiem.



Un tad vēl ir cirkameistarienes, kas ir likušas pamatus, tam, ka es varu uzvesties kā vīrietis un sapņot par olimpisko medaļu sākotnējā vīriešdisciplīnā. Bet šamās jau ar ikdienā tēloja dāmas.





Un mans jaunais elks viena no pirmajām Equestrianism meistarienēm brazīliete Dolinda de la Plata



hmm bišķi aizrāvos, slavenības meibī citreiz.