garīgais: miers starp smieklu lēkmēm
ausis glauda: I've Told Every Little Star
Hmmmm... mīlestība... Es viņu mēģinu aprakt, bet viņa rāpjas laukā no bedres, es situ ar lāpstu un grūžu atpakaļ bedrē, bet viņai vienmēr kaut kā izdodas izlīst. Vienreiz es mēģināju viņu aizsūtīt uz Auztrāliju, uz kādu laiku palīdzēja, kamēr atsūtīja atpakaļ... stingra karantīna, savairosies vēl kā truši...
Bet viņa nesaka kurš tas ir... Varbūt dzīve kā tāda, bet tad tam vajadzētu būt naivumam vai stokholma sindromam smagā formā nevis mīlestībai...
Atkal laime uzbrukusi. Šodien visu dienu smejos, un pati nezinu par ko, vienkārši smejos. Civilzinībās nevarēju par uz lektoru paskatīties, viņš savā rozā kreklā un šlipsē izskatījās ļoti dīvaini... smieklīgi...
Visu dienu staigāju cerībā autobusā paklausīties mūziku. Jā... baterijas es uzlādēju, nebūtu bijis slikti tās arī ielikt plejierī, un ja vēl disku būtu ielikusi... un atkal smieklīgi...