| Tips |
[Dec. 4th, 2007|03:46 pm] |
zināt to veco atšūšanas triku "piedod, tu neesi mans tips"? un to veco "vīnogas skābas" atrunu "ai, viņa vienalga nav mans tips"?
man ir tāda vēl īsti nepierādīta hipotēze: katram ir "savs tips", un partnere/-is tiek piemeklēts atbilstoši vai, gluži otrādi, pretēji šim "savam tipam".
laika gaitā ir iezīmējies "mans tips", vismaz tā obligātais minimums: viņam ir jābūt tādam, ar kuru man ir jautri. asprātīgs, mutīgs jokupēteris, balamute un ķēmrausis. vismaz mani visi (trīs, for the record) dzīves vīrekļi tādi ir.
taču es, es - kāds tips esmu es? un, lūk arī katra vīrieša otrs iecienītākais sievietes jautājums: kāpēc tieši es??? (jo pirmais iecienītākais ir MR laikā, kad ar vīrieti kaut kur dodas, un tad viņam ik pa laikam tiek dots norādījums maķenīt iepalikt un neuzkrītoši aplūkot pakaļu, un tad jautāt, vai "viss kārtībā")
annālēs un chronikās stāv rakstīt, ka manu vīru vēl tad, kad mēs viens par otru pilnīgi neko nezinājām, izņemot dzimumu, piesaistījis tas, ka es esot opinionated. nu, paldies. manās grāmatās opinionated nav nekas tāds, ar ko lepoties, un kompliments pilnīgi noteikti tas nav. nē, nu protams, es jau protu iztaisīties kā tāds pūkainas dzijas kamoliņš, no kura lien ārā lielas, spicas adatas - stilīgi. koķeti, bet vienalga opinionated. taču vīrietis, kurš grib opinionated sievieti, dara uzmanīgu sievieti, īpaši jau opinionated sievieti, īpaši opinionated sievieti, kura "visu zin [vislabāk par visiem], tostarp arī to, ka pizdec mi vse umrjom (c) ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks jūzerpikča". tiesa, par vainu mīkstinošu apstākli kalpoja vīrieša reiz kādai kopīgai paziņai uz jautājumu "ar ko viņai izdevās tevi nocopēt?" atbildētais "ar slaidām kājām un rudiem matiem", taču šī replika manās grāmatās ierakstās kā "manam tipam (sk.1.rindkopu) atbilstoša" (tas gan nenozīmē, ka man nav slaidu kāju un rudu matu). hren sņim, viņš ir mans tips un man viņu vajag. jebšu man viņu vajag, turklāt viņš ir mans tips, un pagaidām piedosim viņam to, ka viņam vajag mani.
mums ar vīru ir noslēgts pagātnes neaiztikšanas pakts, tomēr zinātniskos nolūkos (un tikai!!! mana hipotēze tak kaut kā uz priekšu jāvirza) atļāvos nelielu izņēmumu, gan ar kaudzi atrunu (nekā personiska, nekādas detaļas utt), un spēru vaļā skaidri un gaiši: vai tavas ex ir opinionated? vai opinionated ir tavs tips? neesot vis. vienmēr viņš esot bijis tas, kuram ir taisnība. melo maita? pielien? ak taisnību runā? značit es neesmu viņa tips? (iepriekšējie četri jautājumi netika izteikti skaļi). nu bet tad kāpēc tieši es? shit happens - koķeti atrauc viņš (atriebjas, maita. šitā es viņam savulaik atbildēju uz jautājumu "why me?"). un tad mīļi lūkojas manī ar savām debeszilajām piķamelnajām actiņām un prāto, ka laikam jau mīlot "sava taisnība" kļūst mazsvarīg(āk)a.
lai nu kā, mana hipotēze pagaidām paliek nepierādīta. nekas, gan ietipoloģizēsim mani kaut kur. |
|
|