Ja vien nav taa, tad viss ir normas robezhjaas.

oi, šādas un līdzīgas pārdomas mani nomoka par daudziem jautājumiem.
Vēl, atceros, ka mani ļoti samulsina daudzu itin jauku sieviešu pārvēršanās par šausmīgām nonievātājām, kad runa aiziet par kādas citas sievietes izskatu. Visbiežāk tie ir kautkādi pārmetumi par nepietiekami biežu vaksētību vai nu jā, tām pašām neizraustītajām uzacīm (man arī nava), nu tādas it kā intīmas detaļas, kuras bezmazvaj naidā zvērojošām acīm tiek skaļi apspriestas kafejnīcā. Īsāk sakot, man uzreiz gribas aizmukt, pirms manas uzaces skaļi tiks iztirzātas, un skaidri zinot, ka citā sarunbiedru sastāvā tāpat kādam neiet pie sirds, piem. mani auskari.

(Reply to this) (Thread)

iespējams, man ir kaut kāda selektīva, idealizējoša atmiņa, taču es nespēju atcerēties manas družkas nikni apklačojam citas družkas. klačojamies mēs no tiesas, taču kaut kā..ēē..kulturāli? taktiski? ja kāda klātneesoša vai pat klātesoša družka kaut kādu iemeslu dēļ (visticamākais, veselības vai privātās dzīves vai abu kopā) salīdzinoši slikti izskatās, tad šis fakts gan tiek kolektīvi konstatēts, taču noskaņa ir saprotoša, atbalstoša un līdzjūtīga (turklāt pozitīvi līdzjūtīga nevis nožēlojoša). mēs gan esam meičas, kas nav pārlieku ar skaistumkopšanu apsēstas, jāatzīst.

(Reply to this) (Parent)