- ikgadējais ieraksts par strazdiem un vīnogām
- 9.10.09 13:07
- Cik melnu, resnu strazdu var satilpt uz vienas dārza būdas?
Visspocīgākā ir sajūta, kad šie planē gar pašu logu – augšā, lejā, ieplestiem spārniem. Brīžam satrūkstos, kad perifērā redze uztver tādu lielu melno plankumu loga gaišumā.
Kad izeju laukā ar bļodu un šķērēm, lai iegrieztu dažus ķekarus arī sev, viņi piešķiebj galvu un pārmetoši blenž ar vienu aci. Blenž kā uz bezkauņu, kura uzdrošinās zagt viņu mēļo, sulīgo barību. Uz apvainojumiem un aizvainojošiem komentāriem nereaģē (varētu tak apvainoties un laisties uz mežu). Uz plaukšķināšanu arī vairs ne.
Ja vismaz šie nebūtu tik resni! Ņemās pa stīgām un nobirdina celiņus ap māju pavisam zilus.
Nevienu gadu strazdi nav bijuši tik resni. Vai būs sevišķi barga ziema, ko? - 4 rakstair doma
- 9.10.09 16:32
-
varbūt tev vienkārši ir kārns skatiens
- Atbildēt
- 9.10.09 18:14
-
tfu, tfu, tfu, ceru, ka nav!
nez kāpēc manā uztverē kārns skatiens varētu būt tāds, no kura kumoss sprūst rīklē vai knābī, goss norauj pienu, bet lapas un strazdi sačervelējas un krīt lejā no vīnogu stīgām. - Atbildēt
- 10.10.09 05:01
-
nē, es domāju - pēdējā laika liesais dzivesveida dēļ vairāk pievēršas uzmanība arī citu cilvēku barojumam :)
- Atbildēt
- 10.10.09 13:27
-
Lūk, lūk, šodien mani (un manu dārzu) ir apsēduši tie resnie putni! Visu laiku, sēdot virtuvē, sanāk celt acis, jo perif. redzes laukā nemitīgi ielaužas melni, pa nestabilām orbītām pārvietojušamies objekti.
Ar dievu, mani āboli. Bēdīgi vien tas, ka viņi baigi šmurgājas - paknābā vienu, otru smuko sārtvaidzi un pamet novārtā. - Atbildēt