kāpēc tu jubilāciju nosauci par stulbu? are you in the same publishing business?

Nu sanāks taisnošanās. Pirmkārt, es teicu: dura. Un pēdējā laikā šo skaņu savirknējumu lietoju pārāk bieži, arī lai apzīmētu kādu stāvokli vai parādību. Lasīju tekstu pavasara mazdepresijas pēdējā stadijā, un pēc visa gedimmteversion sāpīguma uzrāvos komentam: ak cik skaisti. Neadekvāti noreaģēju. Un negribēju atvainoties, jo kas pateikts pateikts. Vot. Bet man nav itin nekā pret jubilāciju. Tagad derētu nosolīties vairs nekad Cibā nelamāties. Šis bija pirmais gadījums. Vai tad jums pārējiem nekad nekas nav pasprucis?
Un vēl. Es tomēr nošķiru cibas personības no tiem rumpjiem, kas staigā ārpus datora. Labi, ar tiem, kurus satieku bieži un kontaktējos par sasveicināšanos nopietnākā līmenī, ir citādi.
Un par publishing biznesu... Teiksim, es savus pakalpojumus pārdodu dažādiem p. b. pārstāvjiem. Hmm, bet pat ja būtu tajā iekšā kā viens no konkurentiem, es darba lietas nekārtotu, saucot kādu par duru.
Eh. Labāk dod padomu, kā atturēties no pārsteidzīgiem un rupeklīgiem komentiem.

tādu līdzsvaru atradu. savā cibas epopejā esmu visādus brīnumus sastrādājis, ka pēc tam vēl ilgi jākaunas, bet nevar arī visu rīt, tad beigās sāc vispār no visiem baidīties, baidies ko bilst, domājot, ka ... nu tādā garā. man, piemēram, vairāki lietotāji riebjas līdz pelītēm, tad es, cik spēju izvairos. vēl jau dažreiz gribas padirsties tonusam, ēnu ekonomiku gremdējot un vienkārši pontam. bet vispār esmu nonācis pie atzinības, ka vajag kaut kādu centru iekšā noturēt statīvu. a, kas tur riņķī apkārt gadās, tā tāda fona mūzika garnīram.