Par nagadauzi es jau pirmīt prātoju. No kādas, diez, dziedināšanas tehnoloģijas nosaukums iegūts?

Šite nav teikts, un parādās tikai citētajā vietā.
Vai nags nevarētu būt kāda plēve, kas aizaug pāri acij? Tak viena no izplatītākajām acu/vecuma vainām.
Man te vārdnīcu nava. Paskaties nagu Endzelīnā.
Eu, pat Tildes sinonīmos - kataraktai parādās variants "pelēkais nags"!

ēhm. endzelīnā?
kaut kāda acu sērga, jā, varbūt.
Nagel oder Onyx, eine Eitersenkung; am Auge in
der Nähe des untern Hornhautrandes, die sich vielfach
bei Geschwüren und Abscessen der Hornhaut bildet.

pie vidusaugšv. nagel ir šitā: nagel st. m. (/ nail, neil, nāl) 'nagel an händen und füsen; nagel od. schraube von metall od. holz; aststelle im holze; gewürznelke; augenübel der pferde'

A Karulis?

nekā netriviāla. *nogh-, no kā nagi, pēc tam naglas...

Kur Tu tādas neparastas lietas esi izrakusi?

Respektīvi, es saprotu, ka "Latviešu ārstē", bet vai tā ir kāda mācību specifika vai kas? (Pat nezināju, ka bijis tāds žurnāls vai grāmata vai kas nu tas ir. Ja citi arī komentē par to pašu, varbūt tas ir kāds medicīnas izglītības stūrakmens, kam visi iet cauri?)

Tas varētu būt viens latviešu filologu, tip, valodas vēstures akmenīšiem. Pati šo grāmatu esmu pirkusi tais laikos, kad studēju vai nu latviešu, vai leišu valodniecību. Ej nu tagad atceries!
Vispār tas ir pirmais periodiskais izdevums latviešu valodā: "Latviešu Ārste jeb īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot".
Tās bija mazas burtnīciņas, kurās zemniekiem deva konkrētus, saprātīgus padomus, kā izmantot ārstniecības augus, nežūpot, neielaist slimības, neticēt pūšļotājiem utt.
Autors ir Pēteris Ernsts Vilde, dzimis Pomerānijā, studējis visur, apmeties Kurzemē, pēcāk Igaunijas daļā, rakstīja vāciski. Izdeva arī ārstu laikrakstu vāciski (18. gs. vidū!). Un vispār kā jau gaismotājs darīja visādas cēlas lietas: dibināja slimnīcu, atvēra skolu, izveidoja tipogrāfiju...
Vispirms viņš savas pamācības zemniekiem izdeva igauņu tulkojumā, pēcāk latviski.

Bet latviski šo visu tulkoja Jākobs Lange, dzimis Karaļaučos, pēcāk dzīvojis Vidzemē. Zibenīgi iemācījās latviešu valodu. Un darīja visu ko cēlu. Sarakstīja arī vācu-latviešu, latviešu-vācu vārdnīcu, kas vispār ir brīnumu brīnums.