- 9.1.17 05:42
- ja augšas kaimiņi tomēr izvelsies cauri grīdai/griestiem un piezemēsies uz mana rakstāmgalda, ko man ar viņiem iesākt? pēc balsīm un būkšķiem izklausās esam totālā pipelē. es vispār tak esmu iecietīgs zvērs, turklāt ar austiņām uz austiņām, bet nupat man sāk apnikt. laikam vienkārši nervi čupā, jo katru reizi, kad viņiem atkal kaut kas apgāžas, nokrīt, aizripo sevišķi skaļi, es salecos. un vēl man riebjas intonācijas, kādās viņi runā/bļaustās.
jā, mīļais apakšas kaimiņ, es zinu, ka tu savukārt ciet no manis. ehh.
pavaidēju, vieglāk palika. klusāk ne.
nē, nu vismaz labi, ka viņi nav tik izdomas bagāti, kā lieliskajā viģikā, ko, šķiet, rasbainieks kādreiz postēja.
tagad viens jau desmito reizi skaļi un vienmuļi atkārto "mani besī ārā". kā es viņu saprotu, mani arī besī ārā. bļaķ.
(patiesībā es vienkārši nespēju pabeigt tekstu, kurš mani besī ārā vēl stiprāk.) - 6 rakstair doma
- 9.1.17 10:29
-
Atštaukāt.
- Atbildēt
- 10.1.17 23:03
-
Mīļo Lemur, izskatās, ka neviens cits variantus nepiedāvā.
Bet man, man ir vēl viens. Kad neaizmūc izmisumā tusēt vai nepaliec izmisumā strādāt, vai esi tikko modies no dienas miega, uzaicini mūs ciemos, un mēs Tevi atriebsim, tas ir, atdancosim pa grīdu tā kārtīgi. Var arī smieties skaļi tieši pie sienas. - Atbildēt
- 10.1.17 23:06
-
ciemos, jā! bet dancot tad vajadzētu pa griestiem. vai to jūs mākat? tikai pa griestiem!
un virs galvas jau otro dienu visi tādi klusi, klusi :) - Atbildēt
- 10.1.17 23:34
-
Akurāt ZInāmos APstākļos tam esam TRenēti!
- Atbildēt
- 10.1.17 23:05
-
PIedō, man neizdodas nodzēst lieko, kaut kas sagāja uz īso *raud.
- Atbildēt
- 10.1.17 23:07
-
neraudi!
- Atbildēt