- 20.5.15 21:03
- dzīvei atkal ir jēga! nāc, pasaule pie manis, es tevi skūpstīšu!
jeb citiem vārdiem: biju atkal skriet. pēc 10 dienu atturēšanās un cītīgas pašārstēšanās. redzēs, ko nu kāja teiks. pagaidām neko nesaka. bet zin, savā ziņā pie kājas, ko kāja, jo šodien tapa skaidrs, ka arī man (citējot kādu sirdij dārgu cibiņu) vajadzēs vai nu psihoterapeitu, vai šaušanas skolotāju, ja turpināšu nīkt un neskriet. (iepriekšējais cibojiens skaidri uzrāda diagnozi.) neizturēju un izlaidu gabaliņu pa mīlīgi maigu grants segumu. izcirtumā satiku stirnu. viņa gan par tikšanos nepriecājās tik dikti kā es.
cik brīnišķīgi ir skriet.
ak, mīļais CD, dari tā, lai kājiņa tiešām ir vesela un es varu skriet un skriet, un skriet.
pateicībā
lemurs - 1 rakstair doma
- 20.5.15 21:18
-
lūk, lūk, un man dr. pēdologs MM šodien teica, ka ar velosipēdu es varu braukt kaut tūlīt, ja vien nopērku fiksatoru un apbruņojos ar skaidru saprātu, un tad es arī tūlīt to fiksatoru un rāmu garu, un nupat stundu rāmi un prātīgi vizinājos, ak kungs, kāda laime.
bet cik ātri muskuļi atrofējas un cilvēks kļūst tizls, tas nav prātam aptverami... - Atbildēt