caw, lemur!

Buča! Pat divas!

Jā, šo esmu darījis sen, sen - septītajā klasē. Bet nu mums tur gan varēja nopelnīt visādas jostas. Augstākā bija sarkanā ar hieroglifiem.

Negribi atsākt, bet bez jostām? Mums ir lielisks skolotājs.

Es padomāšu, bet tas ir diezgan padārgi - ls30. Tieši domāju, ka reizi nedēļā vajadzētu atsākt nodarboties ar cīņu (u-šu gan tāds ir nosacīti), jo es tāpat spēlēju basketbolu, florbolu, vasarā ar riteņiem daudz. Tā kā plānojam ar draugiem iet uz peldēšanu arī laiks ir ne pārāk daudz, un pārējās lietas visas ir lētāk..

Nu, 30 ls par 12 līdz 14 nodarbībām mēnesī (trešā reize nedēļā ir sestdienas rīti Kalngalē) nav nemaz tik traki. Un sjinji tomēr ir visbrutālākais no iekšējiem stiliem, - tas tomēr atšķiras no taiči un tamlīdzīgiem.
Pati savulaik mēģināju taiči, bet tas man bija par lēnu un rāmu. Bet sjinji ir gan visas lēnīgās un dejojošās kustības, gan visai niknas dūru cīņas.

Nē, tas tad tiešām nav dārgi. Es izlasīju, ka tikai trešdienās. Nu, ja varētu sarunāt par vienu reizi nedēļā un proporcionālu samaksu, es pavisam nopietni apsvērtu iespēju..

Bet man ir U-šu nederīgas rokas. Paceļot izstieptu roku pleca augstumā, es plaukstu nespēju novietot 90 grādu leņķī, bet knapi 45. Un labajai roka, īkšķi pieliecot pie plaukstas, man ir fizioloģiska īpatnība - locās līdzi arī rādītājpirksts. Par to otro brīnījās visi mani karate un u-šu treneri, ka tā nevarot būt, lai beizot tēlot :)

Es domāju, ka par samaksu ar skolotāju tu varēsi vienoties.

Bet par tām rokām. Es tak jau teicu, ka mūsējiem nav nekāda sakara ar tiem ļaudīm, kas piekopj sportu, organizē sacensības un cits citam izrādās.
Vienam no mūsu puišiem daži pirksti ir savilkti līki kopā jau kopš dzimšanas.
Vienu laiku (kad es vēl nebiju parādījusies), grupā bija puisis ar vienu roku, un skolotājs viņam ierādīja īpašus paņēmienus. Bija arī cilvēks (jau miris), kurš pēc smagas smadzeņu operācijas atguva runas spējas un kustīgumu, pats atkal sevi apkopa. Tikai humora izjūtu neatguva un metaforas neuztvēra. un uz Kalngali vilcienā kāds vienmēr varēja izmantot invalīda pavadoņa brīvbiļeti. Bet tu runā par pirkstiem, kas neieņem kanonisko leņķi.
Un vispār mums katram ir kāda vaina - iekšējāka vai ārējāka kaite. Un pieņemu, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs tur ejam.

Tas par to roku, tas jau tāds humors.

Labi, es padomāšu, ja kas, došu zināt.

Labi, labi.

Vai šai austrumu cīņas skolai ir arī mājaslapa, kurā būtu minēti citi nodarbību laiki? Gribētos paskatīties, vai man vairāk patiktu taiči.

Nē, nē. nekādas mājas lapas nav. Par šo cīņas stilu tu internetā vari atrast daudz ko, bet tikai ne latviski. Cik man zināms, Latvijā ir tikai trīs vai četri cilvēki, kas puslīdz regulāri kādam māca xingyi quan (varbūt maldos).
Mūsu skolotājam nav sava kluba/skolas/firmas vai kāda cita iestādījuma, kur tas viss dibinātos uz nopietnu ekonomisko aprēķinu un sportisku garu.
Savā ziņā, mazliet pārspīlējot, mūs varētu saukt par draugu kopu, kas kopīgi īrē zāli nodarbībām.
Bet piezvani skolotājam, ja šie laiki tev nemaz neder. Varbūt viņš tev varēs ieteikt ko citu.

mhmm... interesanti.
Stils nav pārāk agresīvs un traumatisks? (darbs tāds, ka ar zilām acīm, lauztam rokām bez darba palikšu :) )
Vienmēr esmu gribējusi nodarboties ar ko tamlīdzīgu, jo visādas aerobikas, trenežieri liekas idiotiski. BET... jūs tur visi profesionāli roku kāju locītāji? (patiesībā jautajums ir par to, vai pilnīgi iesācēji ar nulles pieredzi arī ir velkomēti un nav absolūts izņēmums)

Nē. Katram pēc spējām un vajadzībām. Darbošanās vispār notiek diezgan individuāli. Nav tā, ka skolotājs izrēc pavēles un visi metas darīt kaut ko vienu. (Kādreiz mēģināju laist bērnu uz karatē, un tur bija tāds treneris, brr. Bet mums nav trenera!)
Zilas acis nevienam nav bijušas. Zilumi šur tur gan mēdz parādīties. Man pašai sevišķi agrāk gadījās šādi tādi plankumi uz apakšdelmiem. Bet ar laiku miesa pie tā pierod.

Pilnīgi iesācēji ir ļoti velkomēti. Un nebūs absolūts izņēmums. Raugi, mēs visu vasaru (arī septembri) darbojāmies tikai pa mežu, un uz to ir gatavi tikai fanāti. Tagad notiek grupas sakasīšana pilsētas apstākļiem. Būs gan pavisam jauni, gan tādi kas sākuši pavasarī vai pagājušajā ziemā, bet visu vasaru nav nākuši.

Vai ir jēga iet arī ļoti neregulāri? :)

Jā, noteikti. Nevienam jau nesanāk tikt uz visiem treniņiem. Visādi sabiedriskie pienākumi un pasākumi mēdz gadīties. Labāk kaut drusku nekā nemaz.

Man dažas ušū kustības māca pašaizsardzības treniņos. Patīk.

Negribi nākt arī pie mums?

O, mani interesē.
Tikai jautājums - cik sen nodarbojies & kāda ir pašsajūta pēc nodarbības?

Varbūt dīvaini jautājumi, bet svarīgas atbildes.

Sāku pirms gadiem četriem, atbiru, jo vairs netiku, un pirms gada pusotra atsāku no jauna.
Pēc nodarbības ir: laimība, eiforija, tīkams nogurums, sākumā arī smeldzoši muskuļi (kaut arī pirmajās nodarbībās ļaudis it kā tikai mācās nostāties pareizajās pozās un staigāt). Āāā, un vēl ēstgriba kā vilkam (bet domāju, ka tas ir stipri individuāli).

O, paldies!
Vai par pirmo nodarbību, kurā piedalās izpētes nolūkos, jāmaksā?

Par izpētes pasākumu nav jāmaksā.
Drīkst atnākt uz nodarbību, piedalīties, paskatīties un tad apdomāties un izlemt: nekad vairs pie mums nerādīties vai arī nākt atkal nākamajā reizē un tad arī samaksāt.
Maksā parasti par veselu mēnesi. Daži, kuri ir sākuši nākt mēneša vidū vai beigās, to atrisina, vienmēr maksājot, piem., ap 20. datumu...

PAZIŅOJUMS:
Pirmdien, 15. oktobrī, un trešdien, 17. oktobrī, lemurs (siev. dz., ruds, ar zaļu mugursomu) pulksten 17.45 stāvēs pie 13. arodvidusskolas (Lāčplēša iela 106/108) ārdurvīm un gaidīs tos, kurus vajag pavadīt līdz sporta zālei un ģērbtuvei.
Spectērpi netiek lietoti. Der visparastākie sporta tērpi un apavi.

Drīkst arī atnākt, paiesildīties, paskatīties un tad izdomāt, vai der.