- 31.1.14 19:31
- ko darīt, ja tu, cilvēks sēdi, klausies, kā aiz loga gaudo kaut kas šausmeklīgi auksts un austiņās plinkšķina Einaudi, tātad sēdi viss tāds gandrīz vai apskaidrots vienatnē ar saviem kilometru garajiem, manierīgajiem teikumiem, un tad pēkšņi noslēpumaina balstiņa (balstiņa? domiņa?) saka: "vafeļu tortīte," un pēc brīža: "maza vafeļu tortīte," un tad atkal: "mazmazītiņa vafeļu tortīte Moka", un tad it kā iestājas klusums, bet es jau saspringstu un gaidu, kad pa vidu garajam teikumam atkal pazibēs tā tortīte, nu? vai tiešām jāģērbjas un jāiet putenī? bet līdz rimim ir veseli 100 metri. varbūt pat vairāk. toooortīte, mazītiņa... vafeļu...
kāpēc garo teikumu sajātās smadzenes nevarētu gaudot, piemēram, pēc melnas maizes, ko? kāpēc šitā jākauc pēc cukura? ģērbties un iet? - 12 rakstair doma
- 31.1.14 19:49
-
uzcep kautkādus kēksiņus/cepumiņus no tā, kas mājās?
- Atbildēt
- 31.1.14 19:58
-
es i rakstniekmājā :) un tur lejā, kopus virtuvē, ir leduskambaris. es zinu, es tur jau pusdienas taisīju :) un tagad tur noteikti ir vēl aukstāks, brrr. un kaut kā tāda cepumveidīga cepšanai jebkurā gadījumā būtu jāzog izejvielas no svešiem plauktiem, bet man ir aizdomas, ka nav, ko/no kā nozagt.
mjāāāā, laikam tomēr būs jāiet uz rimi. - Atbildēt
- 31.1.14 20:57
-
es jau divus gabaliņus apēdu!
- Atbildēt
- 31.1.14 20:57
-
man ir tortīte, man ir tortīte!
- Atbildēt
- 31.1.14 21:06
-
ernuerna
lieliski! es tagad arī eju uz rimi, gribu vīnu. balstiņa tāda riebīga, alhaholiska. priekā mums abām!
- Atbildēt
- 31.1.14 21:08
-
priekā!
- Atbildēt
- 31.1.14 22:06
-
:D ak, šī pazīstamā balstiņa! :D
- Atbildēt
- 1.2.14 01:07
-
Lūk, lūk! Tā arī ierakstiet, ka gari teikumi paģēr ogļhidrātu un jo īpaši insulīna rezerves un tātad, gari teikumi veicina kārā zoba uzkumpšanu.
Svejciens Vecnpilij. - Atbildēt
- 1.2.14 12:51
-
kārā zoba uzkumpšana! akkungs! jā, tas ir tas.
- Atbildēt
- 1.2.14 17:55
-
jā, šī balstiņa. visuvarena.
- Atbildēt