- 19.12.13 16:39
- interesanti, kad psiktanti/psikonkuli sākšu apmeklēt es? varētu ārstēšanos uzsākt taisni pirms ziemsvētkiem, aiziet un teikt: dakter, dakter, es nespēju uzrakstīt kartiņas. dakter, man katru gadu liekas, ka mans pienākums ir uzrakstīt vismaz dažas, vismaz tiem cilvēkiem, kuri man savējās noteikti atsūtīs tāpat kā katru gadu.
dakter, ar kartiņu un aplokšņu nopirkšanu es pat tīri labi tieku galā. bet, kad paskatos uz kartiņām un iedomājos, ka tagad man katrā vismaz daži vārdi jāieraksta, man sākas visādi psihosomatiski traucējumi. dakter, man tie cilvēki ir mīļi, es gribētu viņiem kartiņas aizsūtīt, jā, turklāt tik smukas izvēlējos. aizpagājušogad (vai aizaizpagājušo?) man pat izdevās. ar visiem minētajiem psihosomatiskajiem, bet tomēr. dakter, man liekas, ka šogad es atkal rakstīšanu atlikšu vēl un vēl, līdz tā zaudēs jēgu, un jau rīt vai parīt es tās smukās bildītes ar visām aploksnēm iegrūdīšu mapē, kur stāv arī pagājušajā gadā nenosūtītās (ar visām pērnajām markām, ha). - 3 rakstair doma
- 19.12.13 16:59
-
paklau, davai vienkārši ņemam un šodien uzrakstam, a? bez visām psikmammītēm un psiktētiņiem, a? mierini sevi ar domu, ka arī man negribas rakstīt, bet es tomēr saņemšos. galvenokārt tāpēc, ka šausmīgi patīk saņemt, un kā ta var cerēt, ka cic teu darīs tuo, ko pac citam nidari (viegli apgāžams apgalvojums, taču attiecībā uz kartītēm strādā vienmēr)
- Atbildēt
- 20.12.13 21:42
-
carissima, kāpēc tu tā pārdzīvo? negribi, neraksti, tā taču nav spiesta lieta. šogad es arī neesmu rakstījis, izdomāju, ka 24. decembrī piezvanīšu, kam gribēšu! pasts tik un tā vairs neko piegādāt laikus nepaspēs, bet agrāk par to domāt nebija laika.
basium. - Atbildēt
- 20.12.13 21:57
-
nāāā, tā ir mana privātā bērnības trauma :) man pienākas pārdzīvot. šausmīgi negribēt rakstīt jaungada kartiņas un tad vai nu uzrakstīt vai neuzrakstīt. kā kuro gadu sanāk.
- Atbildēt