- 9.9.13 23:31
- vispār man arī ir mazmazītiņa pēcceļojuma, ēēēē, ne ta skumja, ne ta laiknobīde, ne ta nezinkas.
bet bija labi. jā. lai dzīvo gastrokultūrtūrisms! laikam tagad atkal vajadzēs drusku pastrādāt. (bažīgi drebelīgā balsī, metot piesardzīgus skatus izdevēju un konta virzienā.)
es arī gribu sarakstiņu, nepabeigtu un nepabeidzamu.
visdzidrākā laimība un vispilnīgākā pilnība - pirmais Hiljardu vakars, kad pamīšus skanēja Perts un britu seniķi,
visskaistākie mākoņi - tie pēc lieluma rindiņā stāvošie virs Tallinas ostas,
visgaršīgākais plācenis - kurdu bābu ceptais Hackescher Markt,
vislabākākie ceļabiedri - kalevala un de,
vislabākais dzēriens - gan balts Vāczemē (no Vāczemes), gan sarkans Igauņzemē (tas no Apūlijas un tas no Sicīlijas),
visskaistākā seja un vispār visskaistākā - Mereta Openheima, sevišķi pavisam agrajās un pēdējo gadu fotogrāfijās,
vislielākā nespēja (vai nemācēšana) saskatīt jēgu un/vai skaistumu - pie Aniša Kapūra,
visskaistākais pāris - tie divi sirmie velosipēdisti, kam bija randiņš pie Hofmaņa kapa,
vis - - 3 rakstair doma
- 10.9.13 00:14
-
un visilgainākais vārds - kaut es būtu perts (kaut es būtu kalevala, kaut es būtu lemurinke!) ar -māāāā galā, ja?
bučas, jums abām, ja? - Atbildēt
- 10.9.13 00:15
-
tikai par kapūru žēl. jer. muzejā viņam ir pavisam neizsakāmi skaists objekts, ar debesīm un mākoņiem, un visu pasauli.
- Atbildēt
- 10.9.13 08:45
-
pēdējoreiz venēcijā viņam bija mazjaudīgs un, manuprāt, tukšs darbs ar dūmiem baznīcā, pie tam tehniski tas gandrīz nekad nestrādāja, proti, dūmu nebija.
- Atbildēt