oho

vo vo. laikam ligzdo tuvējā mežiņā. pirms dažām nedēļām šos jau redzēju pa vīnogulājiem ņemamies un pārbaudām pērnās ogas.

es tikai brīnos, kā kā tu zini, ka tas, kas tup ērkšķogu krūmā ir dižknābis :)

atbilde ir vienkārša: J. Baumanis, V. Klimpiņš. Putni Latvijā. Zvaigzne ABC, 2003.
tā grāmata man ir visu laiku blakus. re tagad sēžu savā āra darbabūdā, un pie kreisās rokas man ir ķeblītis, uz kuras šis izdevums stāv.
un tad vēl visas lieliskās putnu internetlapas ar visām balsīm.
man vienkārši ir kaut kāds iekšējais ēēē imperatīvs, kas liek noskaidrot, kā tos radījumus sauc. dīvainā kārtā tas darbojas tikai uz putniem.

aha! svarīgi, ka ir stabils novērošanas punkts ar ķeblīti, uz kura pareizā grāmata.
es jau arī gribētu viņus visus zināt + pļavas puķes un zāles...pēdējām arī grāmata iegādāta, bet dikti nesistemātisks tas pētniecības darbs un sekojoši arī vārdu krājums mazs. eh!

Šiks putns. Pašam kaut kā bija licies, ka šitie ir krustknābji, tagad zināšu, ka dižknābji:))

man šobrīd/šogad šikākā putna godu ieņem melnā dzilna. tas īpatnis, kas nesen ļāva sevi netraucēti aplūkot un apbrīnot mana meža skrejceļa malā, bija satriecoši daiļš un spožs.

varbūt tomēr zīdaste?

ne ne ne. zīdastes izskatās pavisam citādi. tās es pazīstu. man aiz pilsētas dzīvokļa logiem ir milzums pīlādžu, tur šīs pa ziemu mēdz iebrukt. (viņām krāsojums ir pavisam citāds, tāds maigāks. un knābja leņķis citāds, un cekuliņš, un vispār viss apveids citāds. un kustības citādas.)
turklāt zīdastes sen ir notinušās uz ziemeļiem. tas, ir pie jums tur ziemeļos, nu labi, ziemeļrietumos, vēl varētu lidināties kaut kādi migranti, bet šeit iekšzemē gan vairs ne.