scriba librarius
scriba librarius
scriba librarius - 3. Augusts 2009
3. Augusts 2009
- Reklāma, reklāma!
- 3.8.09 22:26
- Cibiņi dārgie!
Atļaujos atgādināt, ka mūsu mīļajai izdevniecībai Neputns ir sava mājas lapa, kurā jo labi var iepirkties. Grāmatas var iegūt arī uz vietas redakcijas telpās Tērbatas ielā 49/51.
Grāmattirgotāji allaž bijuši alkatīgi, bet pēdējos gados pārdošanas procenti izauguši bezkaunīgi lieli. Savukārt vēl pēdējākā laikā grāmatnīcas vairs neņem no izdēvējiem:
a) darbus, ko izdod konkurējošās ķēdes izdevēji [piemēram, atrodiet Zvaigznes veikalā Rozes grāmatas. Neputnu varat pat nemeklēt. nebūs.*]
b) visu, kas raisa aizdomas, ka būs par smalku mistiskajam vidējam pircējam, kas patērē Krišnamurti+Zāļu tēju noslēpumi+The Secret
Un vēl skumjāk ir arī tas, ka šai sakošļātā lektīras kategorijā neietilpstošās grāmatas ceļo atpakaļ pie izdevējiem.
Un, raugi, jau minētais Neputns tikko ir izdevis jaunu Bariko grāmatu (īstenībā vienos vākos liktas divas visvecākās, vispirmākās no visām Bariko grāmatām). Un nemaz nav zināms, vai tuvākajā laikā kāda grāmatnīca tās pieņems. Tā redz. Tāpēc, ja nu kāds kāro uzzināt, ko un kā Bariko jaunībā sprieda par mūziku, teciet uz Neputnu. (Ls 3.30)
* Pirms dažām nedēļām veicām strauju, bet nesekmīgu pastaigu pa četrām Ogres grāmatnīcām (1 Jumavas ķēdes, 1 Zvaigznes, 2 Rozes), pūloties sagādāt pēdējo Bērziņa dzejoļkrājumu. Visizteiksmīgāk mūs atšuva pārdevēja Jumavas grāmatnīcā, pēc tam, kad rūpīgi bija izskaidrots, kurš no visiem Bērziņiem ir Uldis Bērziņš. "Nee, šitais mums točno nava."
Vēl atļaušos pie reizes pareklamēt Atēnu, kura arī ne vien tirgo grāmatas savā (nesmukajā) lapā, bet tur redakcijas telpās kases aparātu un visu ļoti lēti un laipni pārdod uz vietas.
-
1 rakstair doma
- valodterapija
- 3.8.09 22:50
- Tad nu tā. Es izdomāju. Tie būs turki.
Un man blakus uz galda jau stāv divas grāmatas:
1) Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: Osmaņu impērija
2)Yoğun Türkçe Kursu. 736 lpp. Bez bildēm, toties ar disku.
Un izdomāju es dažādi.
Turki (un viņu senči) vienmēr ir maisījušies pa manu (pa latvieša) apziņas maliņu. Bubuļi, sumpurņi, rīkļu rāvēji. Utt. Sliktiņie. Caur un caurēm sliktie, skaties, no kuras puses gribi. Un kaut kā visu laiku iznācis skatīties te no armēņu puses, te no grieķu puses, te vienkārši no visas karojošo kristiešu puses, kas gadu simtiem pūlējušies, lai ierīvētu manā prātā pārliecību, ka sliktāks par turku var būt vienīgi turks. Piederība krieviski pareizticīgajai telpai arī no svara: kā tu, no Krievijas impērijas uz turku skatoties, neredzēsi ienaidnieku? Un šos senos ienaidus ir aizstājušas jaunās bailes no turku miljoniem treknās Eiropas pašā vidū. Un tad vēl visas mūsdienās apspiestās Turcijas tautas: visi kurdi un zazi un pārējie. Tik šausmīgi daudz slikta un aizdomīga. Tik daudz biedējoša. Līki zobeni un piemiegtas acis.
Un redzi, es neticu, ka ir iespējams tāds sliktuma koncentrāts. Es gribu paskatīties no iekšas. Kā ir tad, ja kaut mazliet saprot no otras puses.
Jo kas tad mums ir, izņemot Bērziņa un Brūvera "Baložu pilnus pagalmus"?
Tas bija viens. Otrs bija praktiskā daļa. Lielums. Basks par mazu, arābs par lielu, turks pašā laikā. Un ārpuscibas balsojumā piedalījās arī manai sirdij mīļš izdevējs, kurš savu balsi atdeva par turkiem, pareizāk par turku mūsdienu prozu, kas vai nu stāv netulkota, vai tiek pārcelta no starpniekvalodām. Tā, redz. No kā būs secināt: ja man šī valoda neapniks par agru, ja neatklāsies kāda īpaša lemura un turka nesaderība, (un ja visi mīļie un mazāk mīļie lv izdevēji neiznīks kā suga jau tuvākajā laikā), tad agrāk vai vēlāk jums būs jālasa visādi turku romāniņi.
Teşekkür ederim. Allaha ısmarladık.
-
57 rakstair doma
Powered by Sviesta Ciba