- valodterapija
- 3.8.09 22:50
-
Tad nu tā. Es izdomāju. Tie būs turki.
Un man blakus uz galda jau stāv divas grāmatas:
1) Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: Osmaņu impērija
2)Yoğun Türkçe Kursu. 736 lpp. Bez bildēm, toties ar disku.
Un izdomāju es dažādi.
Turki (un viņu senči) vienmēr ir maisījušies pa manu (pa latvieša) apziņas maliņu. Bubuļi, sumpurņi, rīkļu rāvēji. Utt. Sliktiņie. Caur un caurēm sliktie, skaties, no kuras puses gribi. Un kaut kā visu laiku iznācis skatīties te no armēņu puses, te no grieķu puses, te vienkārši no visas karojošo kristiešu puses, kas gadu simtiem pūlējušies, lai ierīvētu manā prātā pārliecību, ka sliktāks par turku var būt vienīgi turks. Piederība krieviski pareizticīgajai telpai arī no svara: kā tu, no Krievijas impērijas uz turku skatoties, neredzēsi ienaidnieku? Un šos senos ienaidus ir aizstājušas jaunās bailes no turku miljoniem treknās Eiropas pašā vidū. Un tad vēl visas mūsdienās apspiestās Turcijas tautas: visi kurdi un zazi un pārējie. Tik šausmīgi daudz slikta un aizdomīga. Tik daudz biedējoša. Līki zobeni un piemiegtas acis.
Un redzi, es neticu, ka ir iespējams tāds sliktuma koncentrāts. Es gribu paskatīties no iekšas. Kā ir tad, ja kaut mazliet saprot no otras puses.
Jo kas tad mums ir, izņemot Bērziņa un Brūvera "Baložu pilnus pagalmus"?
Tas bija viens. Otrs bija praktiskā daļa. Lielums. Basks par mazu, arābs par lielu, turks pašā laikā. Un ārpuscibas balsojumā piedalījās arī manai sirdij mīļš izdevējs, kurš savu balsi atdeva par turkiem, pareizāk par turku mūsdienu prozu, kas vai nu stāv netulkota, vai tiek pārcelta no starpniekvalodām. Tā, redz. No kā būs secināt: ja man šī valoda neapniks par agru, ja neatklāsies kāda īpaša lemura un turka nesaderība, (un ja visi mīļie un mazāk mīļie lv izdevēji neiznīks kā suga jau tuvākajā laikā), tad agrāk vai vēlāk jums būs jālasa visādi turku romāniņi.
Teşekkür ederim. Allaha ısmarladık.