scriba librarius

10.11.11 22:27
ak. es, protams, zinu, ka skaudība ir nelāga lieta un tā... bet redz, kamēr kalevala baudīja Mustonenu, es mēģināju kompensēties.
klausījos Iļģus un jau atkal domāju par to, ka pirms gadiem desmit un divdesmit konkrētie gabali skanēja atšķirīgi - proti, atšķirīgi cits no cita, a šodien skan visi uz vienu šniti. vai varbūt man ausu filtri nomaitājušies. un jau atkal: sentimentālais baudījums ir, bet muzikālā nav. un nav pat īsti interesanti. jo ir iepriekšparedzami. ak vai. tad jau interesantāk bija klausīties, ko cinkuss ar ar vietējo kori dara - vismaz iepriekš nevar uzminēt. un koris tāds priecīgs. lielākajai daļai pat bija sejas izteiksmes. un piekrītiet, tas pie mums ir retums.
un galu galā un visā visumā sentimentālā daļa jau paliek. pat šāds tāds priecīgums no tā visa piemetās. taču ar uzsvaru uz 'šāds tāds'.
6 raksta ir doma

10.11.11 22:37
jā, nu mani arī Ilģi jau sen vairs neinteresē. vienkārši augst vērtēju visu to darbošanos ar bērniem un jauniešiem.
Atbildēt

10.11.11 22:43
bet es zinu, ka tik un tā droši vien iešu uz viņu jubilejas konceru Pallādiumā. un lēkāšu un dziedāšu līdz, un tā.
tomēr laikam no mūzikas pasākumu sadaļas visa šī būšana manī ir pārceļojusi uz citu kategoriju.
Atbildēt

10.11.11 22:44
whistling melodies

es arī baudīju Mustonenu, un tas bija labākais iespējamais šīvakara baudījums!
Atbildēt

11.11.11 10:06
es nemaz nekur negāju ("mums tevis pietrūks!") un aizmigu uz grāmatas. pusvienpadsmitos! tādēļ pusčetros organismam bija skaidrs, ka normu viņš ir nogulējis. bet es biju stiprāka, necēlos līdz deviņiem, un tagad ir tāds jocīgs abdullums* kā no pārāk daudz araka gaišā dienas laikā.
* šitas pats uzrakstījās - rezultāts ilgai cīņai ar iebūvēto korektrisi, kas vārdu abdulla pirmajā piegājienā vienmēr uzrakstīs ar priedēkli ap-. bučas!
Atbildēt

12.11.11 21:31
Bezvārdis

Nu kur nu visi. Sveicieni. Retā reize, kad jēdzu ienākt. Skaists un salds esi.
Atbildēt