|
January 19th, 2014
10:32 am Vakar man nozaga velolukturīti. Tā kā nekas nenotiek nejauši, pirmkārt, liekot riteni uz ielas, es paskatījos uz lukturīti un nodomāju, ka to nu gan ir viegli piesavināties; tomēr atstāju velo uz astoņām stundām pieslēgtu ārā, nevis ienesu bistro un pabāzu zem trepēm. T.i., es no lukturīša atvadījos. Kā jau parasti, ieraugot, ka kādam savajadzējies man piederošu mantu, sākotnēji novēlēju tam cilvēkam to paņemt "komplektā" - tā bija viņa brīvprātīgā izvēle paņemt to, ko man vajag, lai tad ņem arī to, ko man nevajag... Bet tad aptvēru, ka pat tas man vairs nav svarīgi - ja jau kāds nabadziņš nespēj nopirkt pats un viņam jāzog ilglietots, pie stūres ar izolenti pietīts lukturītis (gan ar jaunām baterijām), vai tad man vēl viņam papildus pāri jādara?... No tā, ko man nevajag, varu tikt vaļā tāpat, nenododot "no rokas rokā", bet priekšmeti nāk un iet, it īpaši pēdējās dienās ļoti pamanāmi izrādās, ka pietiek iedomāties, lai jau materializētos (dienā skatos uz naudasmaku veikalā, nevaru izvēlēties, - vakarā man iedod pamēģināšanai tieši tās firmas, formas un krāsas maku; gribu cepumus ar šokolādi - parādās cepumi ar šokolādi...) Kam ir izdevīgi tas, ka es rīkotos kā parasti? Un kas mainītos, ja es rīkotos alternatīvi?
P.S. Tad, kad man nolauza iepriekšējo lukturi (tik tiešām, un kam ir vajadzīgs NOLAUZTS, nevis noskrūvēts lukturis), tai pašā dienā atradu uz ielas kādam citam nokritušu lukturīti, tiesa, sliktāku, bet tik un tā - priekšmets pa tēmu!...
Arī šis ir necils, bet interesants gadījums patrenēties pēc sistēmas "vienmēr var atrast, par ko pateikt paldies".
P.P.S. Ko es darīšu nākamajā psihoseminārā, ja man pat ne mazlietiņ negribas nevienam atriebties???
|
Comments:
tu arī vēl braukā? ;)
kā mums nesanāk saskrieties es vienkārši un fatāli nesaprotu ;) es pat ar planētu esmu saskrējies, bet ar tevi ne - uz velo ;)
esmu abus divus nolauzis un kaut kur nomētājis - ziemas ritenim ;) vasarniekam piesuņoju ar savilcējiem ;) arī nolauzu - parasti kaut kur atslienot lai pieslēgtu ;)
a moš i nevajag - īpaši priekšā
Tieši priekšā baigi vajag, es taču braucu arī pa tumsu! Ietriekties kādā iegrimušā gūlijā uz ielas nu nemaz negribas.
Es izbraucu vakar (brīvdienās velo, ne autobuss) un braukšu rīt (jo bezmaksas mēnešbiļetes RS dala tikai no rītdienas un man nav klientu centrs tuvumā).
nekad neesmu sapratis mazo pļertaku jēgu - tumsā viņš var izgaismot tikai 2 metrus, kur braucot normālā ātrumā tāpat nenoreaģēsi, bet acis žilbina un tāpat tālāk par tiem 2 metriem neredzi
bez viņa redzi daudz labāk, ok moška kaut kādu 1 diodes ļerpatiņu var pielikt, lai tev neuztriecas, bet bez kārtīga halogēna, kas rij pus hesu es neredzu jēgu - izmēģināts - zvaigznes spīd spožāk ;)
Es nebraucu normālā ātrumā :) Man nospertais lukturītis ar jaunām baterijām gaismoja lieliski, plus mirgošanas režīmā brīdināja gājējus par manis tuvošanos no aizmugures.
Vienīgais, ko dikti vajag, ir ādas dūrainīši (akrilam pūš cauri), un normāla sejas maska. Vakar izmēģināju kaut kādu lēto, kuponos pirktu, un tagad nevaru izlemt, izgriezt tai caurumu nāsīm vai meklēt kādu hiperdārgo, kam deguna sprauga jau ir... citādi pirmkārt okulāri aizsvīst, otrkārt, maska no elpas paliek slapja...
uzzied kādu sejas krēmu - es izlīdzos ar masāžas eļļu un parasto slēpotāju masku, kur atveru degunu un lūpas - man netraucē ;)
tev tātad ir "parasta slēpotāju maska" ar IESPĒJU atvērt degunu un lūpas... Es ar savējo droši varu iet bankas laupīt.
nu viena atvere sejai - es pavelku zem lūpām vai deguna ;)
nieki - tāpat jāceļas - kliente nāk |
|