laimīgais ķīnietis! ... blondais asparāgs!

Aizbraukt pie draudzenes,
izēst jamai māju
un vēl nosaukt viņu par foršiņu
- piepildīts vakars...


ak, jā...un vēl vakara gaitā uzradās jauns, skaidrākai lietu izpratnei pielietojams jēdziens - jaukais, slimais puisis.

Sāk mākt aizdoma, ka varētu nejauki mākoņi savilkties pār manu galvu...
Šķiet, Rūķim tomēr prātiņš par īsu, lai saprastu, kāpēc viss ir pareizi, kā ir...un tā ir jābūt, tā ir jāpaliek. Vien atliek cerēt, ka vētra nesavilksies, un ja savilksies, tad tā nebūs pārāk sāpīga - viņam...
Manas lietas ir vienkāršas - vēl viens pagrieziens uz papēža un soļot tālāk.