Es padodos, vairs netiecos, vairs neticu, vairs neceru, vairs neplānoju, vairs neziņkāroju, vairs negremžos - es tikai vēroju. Es vēroju un esmu.
Jo nav Ceļa un nav Mērķa, nav ne guvuma, ne zaudējuma. Un nav dzīves jēgas.
Taču tā ir tikai daļa no patiesības. Otra daļa,kas paliek neizteikta vārdos, bet liecina par patiesu prieku un brīvi, atspīd Himalaju vientuļnieku acīs.