Ja vien tā nav rūpīgi izstrādāta un konsekventa Izraēlas politika šajā reizē notēlot savas armijas mazspēju, lai izprovocētu arābus, un īpaši jau sīriešus uz nopietnu uzbrukumu, kura rezultātā sadot visiem atkal pa riktīgam, tad atliek tikai lasīt ziņas par Izraēlas valdības neizlēmību un nekonsekvenci, politiskās elites savstarpējiem ķīviņiem, par bardaku armijā un aizmugurē un visu pārējo, kas pilnībā izgaisina dažu prātos stingri iesēdušos mītus par "vispasaules žīdu sazvērestību" ;-)
Bet par nākošo karu - jā, arī man šķiet, ka tas nav tālu.
Kauč kad šī gada pirmajā pusē lasīju, ka Šarons vēl pagājušajā gadā, kamēr vēl bija rīcībspējīgs, esot prognozējis, ka karš Libānā būšot 2006.gadā. Diemžēl toreiz tai ziņai nepievērsu speciālu uzmanību, un linku neesmu saglabājis :(

(Reply to this) (Thread)

Man pastāstīja vienu jociņu no Izraēlās armijas:
48.gadā mēz karojām Ēģiptē - uzvarējām. 67.gadā mēs karojām Ēģiptē - uzvarējām. 73.gadā arī karojām Ēģiptē - arī uzvarējām. Nahren tagad mums tā Libāna ir vajadzīga? Labāk ejam uz Ēģipti - tur mēs toč atkal uzvarēsim:)

Es gan nedomāju, ka tā bija kautkāda fikcija. Izraēlas armija ir līdz šim karojusi ar stratēģiju, kura paredz lielu tehnikas iesaisti un kareivjus izmantot priekš nelielām operācijām. Hezbollah gadījumā, kad bija runa par ļoti daudzām 5-10 lielām cilvēku grupām, šī stratēģija nenostrādāja protams. Attiecīgi Izraēlai ir steidzami jāizveido arī otru stratēģiju - Hezbollah spiedīs arī turpmāk uz mazām, bet daudzām grupām, savukārt Sīrijai ir līdzīga Izraēlai armija, lai arī tehnoloģiski atpaliek diezgan stipri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār es drusku citādāk raksturotu iepriekšējos Izraēlas karus - zibenskarš ar lielu tehnikas izmantošanu, ar straujiem un dziļiem manevriem ienaidnieka aizmugurē. Bet tiesa arī, ka līdzšinējie pretinieki bija tradicionālās armijas. Šajā karā pats pretinieks bija pilnīgi citādāks, gan arī, kā man šķiet, politiķi neļāva armijai karot to karu, kādu tā labāk mācēja. Un arī ilgstošu karu Izraēla nav gatava karot, jo bez tiešajiem kara izdevumiem tak jāpieskaita ekonomiskie zaudējumi par to laiku, kad puse valsts sēž patvertnēs. Bet nākošajā karā varbūt sēdēs pat visa valsts ;-)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā - Haifa ir visai ekonomiski aktīva pilsēta, bet ziemeļos spiediens ir uz lauksaimniecību - kibuci, mošavas un nelielas pilsētas. Arī irigācijas sistēmas tur ir visvairāk attīstītas, attiecīgi karš tur var pasmagi iesist robu. Tomēr rūpnīcas, fabrikas un biznesa centri koncentrējas +/- ap Telavivu un Jeruzālemi.
Šajā karā bija sajūta, ka Olmertam pietrūka Šarona buldozera īpašibas - Šarons tomēr mēģināja iet līdz galam un ja kautko darīja, tad darīja līdz galam. Olmertam tomēr ir ļoti stipri jūtams tas, ka viņš nav nācis no armijas - Rabīns, Baraks, Ņetanjahu un Šarons bija uztaisījuši ļoti labu karjeru armijā un tikai tad nonāca premjera krēslā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa kibuciem esmu druku pabraukājis, īpaši atceros tādu Beit Alfa, kur bruņu mašīnas ražo ;-)
Par vadoņiem piekrītu. Olmerts bija advokāts, Perecs - arodbiedrību vadītājs, abi pēc savas mentalitātes nav karotāji ;-)

(Reply to this) (Parent)