Vispār es drusku citādāk raksturotu iepriekšējos Izraēlas karus - zibenskarš ar lielu tehnikas izmantošanu, ar straujiem un dziļiem manevriem ienaidnieka aizmugurē. Bet tiesa arī, ka līdzšinējie pretinieki bija tradicionālās armijas. Šajā karā pats pretinieks bija pilnīgi citādāks, gan arī, kā man šķiet, politiķi neļāva armijai karot to karu, kādu tā labāk mācēja. Un arī ilgstošu karu Izraēla nav gatava karot, jo bez tiešajiem kara izdevumiem tak jāpieskaita ekonomiskie zaudējumi par to laiku, kad puse valsts sēž patvertnēs. Bet nākošajā karā varbūt sēdēs pat visa valsts ;-)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā - Haifa ir visai ekonomiski aktīva pilsēta, bet ziemeļos spiediens ir uz lauksaimniecību - kibuci, mošavas un nelielas pilsētas. Arī irigācijas sistēmas tur ir visvairāk attīstītas, attiecīgi karš tur var pasmagi iesist robu. Tomēr rūpnīcas, fabrikas un biznesa centri koncentrējas +/- ap Telavivu un Jeruzālemi.
Šajā karā bija sajūta, ka Olmertam pietrūka Šarona buldozera īpašibas - Šarons tomēr mēģināja iet līdz galam un ja kautko darīja, tad darīja līdz galam. Olmertam tomēr ir ļoti stipri jūtams tas, ka viņš nav nācis no armijas - Rabīns, Baraks, Ņetanjahu un Šarons bija uztaisījuši ļoti labu karjeru armijā un tikai tad nonāca premjera krēslā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa kibuciem esmu druku pabraukājis, īpaši atceros tādu Beit Alfa, kur bruņu mašīnas ražo ;-)
Par vadoņiem piekrītu. Olmerts bija advokāts, Perecs - arodbiedrību vadītājs, abi pēc savas mentalitātes nav karotāji ;-)

(Reply to this) (Parent)