Vienīgais Labais

Nu bļin, moralpain spogulis ir noņemts. Ne jau tas, ka nevarētu citādāk tikt klāt, bet bija tomēr daudz ērtāk.

Vakar nopirku vazelīnu un prezervatīvus. Nopietni!

Viena miesa!

Mēģinu tagad četras dienas noauklēt pilnu maisu ar svaigām piparmētrām ledusskapī. Jūtos kā varonis no Weeds.

Nu esmu viens vecs puisis!

Nedaudz vairāk nekā 5 gadi, 3 priekšnieki, 6 padotie, bet nu laiks ir pienācis tomēr beigt.
Rīt esmu bezdarbnieks, un cerams, ka drīz būšu atkal students!

Neticami, bet koferos pat pietika vieta!

Kaut arī mūsdienās pasaule ir sarāvusies gaužām maziņa, tāpat tomēr ļoti, ļoti skumīgi atvadīties no laba drauga.

Parasti liekas samērā muļķīgi, kad filmās tiek rīkotas pārsteigumu ballītes, bet vakar pirmo reizi pašam to sanāca izbaudīt. Tā kā vakar bija viens no pēdējiem maniem vakariem Pekinā, tad bijām runājuši ar draugiem aiziet uz vietējo ekvivalentu Studentu Klubam - nekad nebiju tajā bijis, un daudzi to slavē. Sākotnēji biju sarunājis tikai ar pāris draugiem, tāpēc biju nedaudz pārsteigts, kad aicinot vēl citus izrādījās, ka viņi jau zin par to, un arī būs. Sapratu, ka gan jau draugi nolēmuši uztaisīt nopietnākas atvadas, un sarunājuši saaicināt visus uz turieni.

Vakarā spēlējām futbolu, un pēc spēles biju sarunājis, ka viens mani aizvedīs mājās ar skūteri - viņš gan tiepās, ka nav laika un tā, bet beigās piekrita. Nu tad mājās runājām, ka jāiet tad uz to Studentu klubu, un kas vēl nāk un tā tālāk, un izrādās, ka vēl viens cits džeks arī nākšot, bet viņš jāsavāc pa ceļam. Nu īsti pa ceļam it kā nav, bet neliels līkums. Un tad protams taksometrā dusmojāmies, ka vajadzēja otrādi, ka viņš mūs savāktu, jo sanāca pat samērā liels līkums. Tikām līdz viņa mājai (viņš esot nesen pārvācies, jo nav vairs tā, kur zināju, ka viņš dzīvo), skatos, džeks ļoti savdabīgā un netipiskā Pekinai vietā dzīvo. Ejam lejā viņam pakaļ - un tad lēnām man aiziet, ka tā nav viņa māja, bet gan KTV*, un jā, tiekam līdz īstajai istabai, un visi jau savākušies un gaida (uzreiz atceros par to kā mani mudināja mājās ilgi nekavēties, kaut es teicu, ka uz klubu tā paagri iet). Principā es man laikam vajadzēja jau ātrāk nojaust, ka kaut kas nav tā, kā runāts, bet pēc futbola biju ļoti noguris, un ļoti vēlu sapratu, kas un kā, bet - sanāca ideāls pārsteigums - apvienotas atvadīšanās un vecpuišu ballīte.

____________________
* - KTV ir iestādījums, kurā Ķīnieši parasti pārrunā biznesu ar partneriem.

Nu ko, galds ir iztīrīts, darba soma piepildīta ar uz tā pirms tam esošajiem krāmiem, varu pamest biroju, lai te nekad vairs neatgrieztos (nu vismaz tuvākajā nākotnē). Tāda savdabīgi saldsērīga sajūta. Jāiet tagad no kolēģiem atvadīties:)

Pēc ļoti ilga pārtraukuma izlasīju draugu lentu. Īstenībā pat ir OK!
Tagad tā kā drīz būšu bezdarbnieks, varbūt pat biežāk tā vajadzētu darīt!

Šodien pilsētā jūtos gluži kā cepeškrāsnī. No rīta ar sabiedrisko autobusu atbraukt līdz darbam vispār bija mocības.
Yay kondicionētam gaisam!

Man ļoti bieži sanāk pārrakstīties un "in the" vietā uzrakstīt "int he". Diemžēl pareizrakstības pārbaudītājs to nespēj atpazīt un kļūdu pats izlabot.

Esmu tagad pilnīgi tukšā dzīvoklī. Viena bļodiņa, viena karote, dakšiņa un tējkarote. Tukši skapji, apputējušas mēbeles. Un es.

Bet drīz došos mājup, un nevaru sagaidīt!

5:29 no rīta, bet vēl rendering, rendering... 67%

Ikgadējais "Ārprāts, es šeit esmu tik ilgi!" ieraksts.

Esmu ekstāzē. Kostik, Tev ir kāds sakars ar 02.lv? Bet nogāja labi, pat ja nav sakara!

5. Aprīlis - jau atkal tieši šajā datumā mana dzīve ir tā pamatīgi izmainījusies!

Šodien pirmo reizi izmēģināju kontaktlēcas. Jāsaka, ka negaidīti labi patika. Sajūta protams nedaudz dīvaina, bet tomēr cita lieta visu redzēt beidzot perfekti!