Vakarnakts neeksistēja, bet.. 

sestdien, 2.01.2010 @7:40 pm | Amnestija un Objektivitāte

Vakarnakts neeksistēja, bet tomēr.
Pēc otrā skomjauniešu bataljona uzbrukuma, šis pritons tika peipildīts ar biezu, zaļu, dūmu kārtu. Mani pat kā pasīvo smēķētāju sapīpēja tā, ka bija jāskrien pāri ielai pie indīgā, pēc pāris poļu aliņiem. Viens pēc otra, tie slīdēja manā rīklē un ilgi vairs nebija jāgaida līdz acīm redzamais stāvoklis tika sasniegts. Туда, сюда - kā jau žvingulī, kā līdz ap kādiem 4 naktī, mēs izdomājām, ka jāiet vērt vaļā, tas noskatītais skvots. Diezgan ātrā un pārliecinošā solī, mēs devāmies uz aprunāto māju. Nonākot uz vietas, mēs veikli pārlecām pāri sētai un sākām aplūkot pagalmu, t.s.k māju. Māja, kā jau māja, tikai aplīmēta(aizsista) ar saiteksiem, kurus no ārpuses nu nekādīgi nevarēja dabūt vaļā, bet, bet, bet šitais te, em.. Paskaties, otrais stāva logs ir bez, saiteksa, lol. Aši aizņemoties no kaimiņsētas trepes, mēs tās nostutējam pret sienu un es ierāpos pa to iekšā. Pirmais kas mani pārsteidza, bija tas, ka māja ir nenormāli labā stāvoklī un man pie kājām mētājās diezgan spēcīgs(liels un smags) sildītājs. Kaut kādā veidā, man izdevās viņu nodot apakšā stāvošo kolēģu rokās un varēja doties apskatīt iekšpusi. Izmantojot telefonu kā savu lukturīti, es nokāpu pirmajā stāvā, kur atrodas pāris kambari, virtuve un ieejas durvis. Šīs durvis ir iemesls kāpēc vispār es ielīdu šeit, tāpēc es aplūkoju kā tām ir pievienots saiteks. Sistēma ir ļoti vienkārša, proti tas ir pievienots ar drātīm, kas viņu arī tur piespiestu pie durvīm. Pārkniebjot drātis, tas vienkārši noveļas nost un ieejas durvis ir brīvas. Mums līdzi nav ne knaibļu, ne metāla zāģa, tāpēc es taisos uz atpakaļ uz otro stāvu un lienu ārā pa logu. Ziniet, nokāpt/izkāpt lejā pa logu  ir daudz grūtāk nekā uzkāpt/iekāpt, bet tas šoreiz nav šķērslis. Noliekot atpakaļ pie kaimiņiem trepes un atbultējot sētas durvis, mēs lēnām, ar sildītāju padusē, dodamies prom. Nāksim atpakaļ, bet tikai rīt, varbūt nedaudz agrāk nekā šodien, lai atliek vairāk laika darboties pa iekšpusi.