Kurvjzieža kontemplācijas

Mēs netikāmies tik bieži un apzināti, lai būtu draugi. Mēs varējām būt, bet nebijām mīļākie. Nemaz. Taču "paziņas" ir nožēlojami reducējošs vārds.
Es nezinu, ko esmu zaudējusi, kad šovakar nejauši uzzzināju par viņa nāvi.
Es vēl kādu brīdi skumšu.

Man aizvien biežāk šķiet, ka jebkuras attiecības - erotiskās, draudzības, koleģiālās u.c., visbiežāk bojā tieši cieņas un lojalitātes trūkums.
Nevis empātijas, laipnības vai kā cita.
Kaut kad, iespējams, izvērsīšu.

Šodien dienasgaismas laiks Rīgā bija par 2 minūtēm un 57 sekundēm ilgāks nekā vakar.
Februārī katru dienu šī starpība pārsniegs 4 minūtes.
Pēdējā solārās ziemas diena būs 4. februāris. Pēc tam, ja nav pārāk mākoņains, dienas pagarināšanās var sākt kļūt arī jutekliski uztverama.

Dienas garums - 7:15:06.
Tas ir jau pat vairāk nekā 1.decembrī (7:13:21), taču vēl nesasniedz 30. novembri, kad varējām baudīt gaismu 7:16:07.

(Es vienmēr esmu teikusi, ka mēs nepietiekami novērtējam maigo, iežūžojošo novembri.)

Dienas gaismas ilgums, salīdzinot ar 22. decembri, ir palielinājies no 6 h 43" līdz 7 h 09".

Gaismas ir par dažām sekundēm vairāk nekā trešajā decembrī, taču ne tik daudz kā otrajā.

Hei, mēs strauji tuvojamies novembra līmenim. Tikai nu jau mazliet novārdzinātāki.

Ar šo brīdi arī noslēdzam 2023./2024. gada nomaiņas svinības.

Par spīti pārliecībai, ka nesvinēšu, jo nebūs nedz ar ko, nedz par ko, tomēr viss izvērtās ļoti lāgā, un kopš 19. decembra līdz vakardienas vakaram man ir bijis:

1) vienkāršs un piemīlīgais koroporatīvais ZSV pasākums;
2) viens superpiemīlīgs un drusku smieklīgs korporatīvais ZSV pasākums;
3) sirsnīga un smalka ciemošanās pie mīļas bijušās kolēģes;
4) mazliet sērīgas, bet apzināti svētīgas ZSV un JG kopābūšanas ar ģimeni;
5) garšīga un pļāpīga atsvēte vakar vakarā mazā un jaukā draugu pulciņā.

To, protams, nevar salīdzināt ar dažuss gadus senu pagātni, kad vismaz nedēļu nepārejošā vieglu paģiru un negulēšanas transā traucos no vienas ballītes uz otru, transportā mainīdama kleitas un atjaunodama meikapu, dejoju uz grīdām un galdiem un vispār mans ķermeņa sastāvā proseko aizņēma vairāk procentu nekā ūdens medūzā.

Bet arī šādi ir labi. Ir ļoti labi. Labāk nekā varēja prognozēt.

Paldies, svētku laiks!

Atgriežos pie mūžīgajiem nepadarāmajiem darbiem un dziļa nosodījuma Latvijas sabiedrībai, kas pēdējā gadsimta (?) laikā nogalinājusi Vastlāvja kā galveno ziemas svinību tradīciju. Jebšu drausmīgajā tumsas, sala un bezcerības purvā, kas mums jāizbrien līdz Lieldienām, bija tikai racionāli iezīmēt vē vienu gaismas pieturu, kad sanākam pie iedegtām ugunīm un dalāmies ar ēdienu un stāstiem. Esmu pārliecināta, ka tas savulaik glābis daudzas dzīvības.

Ārā ir pēkšņi kļuvis sāpīgi auksts.
Tomēr pēc trim nedēļām iestāsies Ūdensvīra laiks, kad tumsa kļūst nedaudz irdenāka.
Pēc piecām nedēļām beigsies solārā ziema. Tumsa būs atkāpusies līdz novembra pozīcijām. Ap to laiku būs ķīniešu Jaungads un diemžēl nebūs Vastlāvja - oficiālu svētku, kas gadsimtiem ļāvuši šī reģiona iedzīvotājiem atvilkt elpu un saņemties ziemas pēdējam - vissmagākajam cēlienam.
Pēc diviem mēnešiem un trim nedēļām beidzot būs ekvinokcija, un būsim izrāpušies laukā no tumsas bedres.
Tālāk pareģot baidos, bet līdzšinējā pieredze ļauj domāt, ka ap to laiku var sākt gaidīt pavasari.

Ar to arī visus apsveicu!

2023. gada rīcībā vēl ir vesela diennakts, kas visu sagriezt kājām gaisā.
Tomēr piesardzīgs vērtējums, balstoties šībrīža datos:

"varēja būt daudz sliktāk!"

Esmu izdzīvojusi (kas nebija pašsaprotami).
Mana veselība ir drīzāk uzlabojusies nekā pasliktinājusies.
Esmu varējusi samaksāt rēķinus un kredītus un neiegrābties jaunos.

Joprojām esmu ļoti pateicīga saviem draugiem, kuri kā atsaucīgu delfīnu pulks turēja mani virs ūdens, kad slīku.

Joprojām katru dienu esmu skatījusies ziņas no Ukrainas.

Esmu ar prieku un ilgošanos traukusies uz darbu kā iemīlējusies ģimnāziste uz randiņu.

Kur sēju, tur pļāvu, pie tam simtkārtīgi (taču tā darbojas iesācējas veiksme).

Paldies!

Nostopēju vairākas reklāmas par prostatas ārstēšanas tēmu un apmierināta nodomāju - Neko daudz par mani vis nezini, stulbais algoritmu ģenerator, ha!

K(e)lipot, irstošā, trūdošā, pūstošā matērija, pūžņojošās vātis, tumsas un mijkrēšļu dēmoni, patogēnie mikroorganismi, kliedzieni cauri demences miglai.
Vecuma, slimību un nabadzības koncentrāti kā sērskābe, kā nātrija sārms.
Kodīgi, lipīgi.

Gads vēl nav galā...

Kā var noprast no lieliskajām https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga tabulām, šodien mums gaišā diennakts laika ticis par 24 sekundēm vairāk nekā vakar. Un par 46 sekundēm vairāk nekā 22. decembrī.

Ar to arī visus apsveicu.

Gads beidzas pārāk ātri. Vēl divarpus nedēļas. Šausmīgs nogurums.

Nevarētu teikt, ka mīlu Tusku (jo esmu īgna vecene un nemīlu nevienu), bet tas milzu atvieglojums par to, ka Polijā beigusies pisiešu valdīšana, ir neizsakāms...

Dienas gaismas ilgums šodien ir 7 stundas, 8 minūtes. https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga

Pagaidām diena turpina saīsināties relatīvi strauji, par vairāk nekā divām minūtēm dienā. Izmaiņas kļūst aizvien lēnākas, tuvojamies parabolas (un ne tikai!) dibenam, kuru sasniegsim, maigi nosvārstoties 22. - 23. decembrī.

Ap 9.-10. janvāri būsim atgriezušies šībrīža tumsas punktā.
Turpinās lēni (un diemžēl nemanāmi) kļūt labāk.

Es ļoti ceru, ka to sniegu no ielām aizvedīs kādu brīdi pirms viņš būs sācis kust un pārvērsties šļurā, kura nākamajā/aiznākamajā dienā apledos un radīs lielisku iespēju gūt galvaskausa un mugurkaula traumas...

Šīs brīvdienas bija ļoti, ļoti vajadzīgas. (Kaut gan 18.novembrī strādāju.)
Paldies, Valsts!
Es arī biju Arkādijā. Pūlis mazliet traucēja, bet rudens, uguns un ūdens skaistumu nomākt nespēja.

Ja tā padomā, es pēdējā gada laikā tikpat kā neesmu lietojusi alkoholu - tas ir, esmu dzērusi uz pirkstiem skaitāmas reizes kaut kādus balzama piecdesmitgramus vai vīna glāzi, kopsummā droši vien sanāktu tik, cik vētrainajā jaunībā vienā līksmā naktī.

Taču tā (manuprāt) nedaudz histēriskā pretalkoholisma kampaņa rada dīvainu efektu: katru reizi, kad esmu sociālajos tīklos lasījusi vai dzirdējusi par šausmīgo Latvijas nodzeršanos, es pēc tam RIMI attopos, domīgi aplūkojot alkohola plauktus un apsverot iespēju kārtīgi iepirkties par spīti tam, ka dzert negribas. Jo nu, kamōn, varbūt, ka rīt, parīt, aizparīt sagribēsies, un vispār - lai ir mājās bāriņš!
Pagaidām gan uzvar racionālais apsvērums, ka nu nafig tērēt naudu, ja nav konkrēta mērķa tēriņa rezultātu izbaudīt.
Taču, ja viņi laikus nepārstās mani iedvesmot, baidos, ka man būs bāriņš. Un liels!

Vienīgais, ko es vairs spēju nodomāt par Maskavas ielas pārdēvēšanu: cik labi, ka mums ir tik bagāta pašvaldība, ka var izgāzt tonnām piķa stulbām, populistiskām ākstībām.
Varbūt labāk būtu vārdu "Maskava" uz ielu plāksnēm aizlīmējuši ar 500 EUR banknotēm? Izmaksātu drusku lētāk, toties tautai vēl uzskatāmāk būtu nodemonstrēts, cik ļoti varai rūp mūsu etniskās un antivēsturiskās jūtas.

esmu šeit vairākkārt rakstījusi par savu vēlamo bēru pleilisti, bet cilvēku atmiņa ir īsa, tāpēc atkārtošos vēl un vēl.

Ja man nevilšus gadās pēkšņi nomirt, bez iespējas iepriekš rakstiski vai skaļi un uzstājīgi paust savu gribu par atvadu rituāliem, tad mīļie cibiņi, tie, kuri tobrīd vēl būs manā draugu lokā - lūdzu, lūdzu, izdrukājiet šo un, ja mana piemiņa jums kaut ko nozīmē (es tagad pasīvi agresīvi manipulēju, bet citas izejas nav), lūdzu, lūdzu, nepieļaujiet nekādu latvju tautasdziesmu vai vēl trakāk - šlāgeru - atskaņošanu manās bērēs. Nedz pie zārka, nedz pie kapa, nedz kaisot pelnus.
Ja nu noteikti kādam vecūksnim vajag kaut ko latviski, tad drīkst kaut ko no agrīnā "Pērkona", un tikai!

Un, jā - manas iespējas tajā brīdī kaut ko ietekmēt būs ļoti ierobežotas, tāpēc no sirds lūdzu - ja kāds var atskaņot "Nothing else matters" vai, sliktākajā gadījumā, "Unforgiven", esmu jau tagad ļoti pateicīga. Tāpat mani (pašreizējo, vēl dzīvo mani) mierinātu un priecētu apziņa, ka skanēs kaut kas no Leonarda Koena ("You want it darker", "So long, Marianne" etc.) un pavisam nedaudz - no Nika Keiva.

Vēl nezinu, ko varu apsolīt pretī (izņemot aizvērtu geštaltu un nespokošanos, protams), bet varbūt man vēl ir nedaudz laika nopelnīt mazliet naudas un piedāvāt jums kādu konkrētāku atlīdzību.


(Ar savu ģimeni īpaši nerēķinos, diemžēl visu organizēs sievietes, un manas ģimenes sieviešu muzikālā gaume ir ļoti atšķirīga no manējās.)