Kurvjzieža kontemplācijas

Un vēl man ir šovakar jāsaņemas vienam nepatīkamam varoņdarbam - apzvanīt draudzenes un atsaukt rītdienas tusiņu. Jo es pilnīgi egoistiski rīt pēcpusdienā gribu bez kāda stresa un steigas iet uz angļu valodu un pēc tam mājās, neko tur nemēzt, negatavot vakariņas pieciem vai sešiem cilvēkiem, nedomāt, kā izklaidēt bērnu, ja tas būs paņemts līdzi. Es esmu pārāk nogurusi pēdejā mēneša laikā, es joprojām nezinu nekā par savām darba perspektīvām, un tas mani tur nepārejošā stresā, kā es noprotu pēc tā, ka jebkura mirklī varu bez iemesla apraudāties. Esmu gatava parunāties ar vienu tuvu cilvēku, labi, ar diviem, bet, ja viņu ir vairāk, man vajadzīga iespēja aizšmaukt prom tad, kad jutīšu kāpjam burbuli kaklā.
Vai to var saprast?
Aizvainot ļoti bail.