Kurvjzieža kontemplācijas

Saulgriežus jau īstenībā esmu nosvinējusi. Aizvakar, kad satiku pilsētā S, un pēc īsas patērgāšanas "Labajā Krastā", mums abām spontāni izstrādājās optimālais vakara turpinājuma plāns - ar vīnu, sieru, olīvām un korsikāņu daudzbalsīgajām tautas dziesmām, ar kopīgajām atmiņām un ceļojumu plāniem. Gruzija, Indija, Maroka, raibu un spīdīgu ieceru jūklis. Īsi pirms pusnakts devāmies mājup, un brizdama pa maigo, gaišo nakti, es ar visu ādas laukumu līdz pēdējam kvadrātmilimetram sajutu, ka te nu tas ir - saulstāvju mirklis, īstie vasaras atklāšanas svētki, ka priekšā vēl daudz tādu siltu dienu un maigu nakšu, tepat aiz priekškara - ziedi, zemenes, vīns, ceļojumi un piedzīvojumi.

Vakar, savukārt, seni draugi, pikniks, grils, lietus, mēs laikam joprojām esam jauni, dzīve ir drudžaina un mainīga, bet garšo sasodīti labi...

Jā, un šodien es mēzīšu midziņu, esmu jau saņēmusies. Pēc tam iešu vannā, ar māliem uz sejas un masku matos, dzeršu vīnu, klausīšos ko dienvidniecisku - Sezāriju vai Los Lobos - uz galda būs puķes, istabā būs sveces. Varbūt pārlasīšu "Hazāru vārdnīcu". Un, ja rīt būs tik saulains, kā visas meteolapas sola, braukšu sauļoties, neviena netraucēta.

Jaukas Jums arī šīs dienas!