Kurvjzieža kontemplācijas

Kūstošais sniegs šodien mazliet smaržoja pēc gaismas, un es atcerējos, ka tieši ap šo laiku beidzas solārā ziema - gada vistumšākais ceturksnis.
Varu visus apsveikt - polārā nakts ir galā, esam pusceļā, rāpjoties ārā no tumsas bedres.

Pēc pusotra mēneša (ja izdzīvosim), sasniegsim bedres malu. Marta beigās atveras vārti uz pavasari.
(Un tagad vēl nedomāsim par to, cik tālu tas ir no īsta pavasara, un pa cik sīkai kripatiņai mums no tā tiks dots, līdz beidzot pēkšņi iestāsies apdullinošs skaistums un gaisma.)