Pēc zaudētas spēles vajag samaksāt, piecelties un iet prom, nevis iespringt uz atspēlēšanos, es zinu.
Diemžēl manas personības adiktīvā puse ignorē visas manas zināšanas.
Šodien skriedama domāju par to, ka man tomēr vajadzētu mazliet notievēt. Apaļīgums ir foršs, ja tas saistās ar mieru, maigumu, mātišķumu, omulību, vai spriganu vitalitāti un labu humora izjūtu. Man nepiemīt nekā no tā visa. Nekad nevarēšu uzdoties par krietno saimnieci, kas kādu pabaro ar boršču un labi sakultu debesmannā, piešuj pogas, uzklausa bēdas un noliek gulēt uz savām kuplajām spilvenveida krūtīm. Es varētu mēģināt pretendēt uz kaut kādu īstu vai šķietamu trauslumu, mākslotu dziļdomību un dažbrīd veiksmīgu ironiju. Taču tam savukārt piedienas iekrituši vaigi, tievs viduklis un ne visai ļumošas ciskas, grozi kā gribi.