Kurvjzieža kontemplācijas

Lūk, Krievijas rakstniekiem par valsts pasūtījumu nav jāraizējas.

Apbraukāju šovakar daļu Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona iecirkņu. Lielākā daļa komisiju rimti rosījās, šķirojot dokumentus un iekārtojot iecirkņa telpas, pa laikam iereģistrējot kāda večuka vai slimnieka pieteikumu balsošanai mājās vai slimnīcā. Dažos iecirkņos es šodien biju vienīgā apmeklētāja.
Radikāli atšķirīga aina pavērās tajos trijos karstajos punktos, kur tika pieņemtas glabāšanā balsis. Man nācās spraukties cauri paīgnu gaidītāju pūļiem, kas piepildīja vestibilus un kāpnes - drošības pēc turēju gatavībā apliecību, lai piesauktu savas amatpersonas tiesības, jo ne visi te būtu gatavi samierināties ar tādu nekaunību kā līšana bez rindas. Iecirkņu komisiju darbinieki rāvās melnām mutēm un slapjām mugurām. No pārāk nīgras burkšķēšanas gan viņi šobrīd atturējās, tomēr neliela sāpe par piedzīvoto netaisnību viņu acīs bija lasāma. Līdzīgi kā pagarinātais darbalaiks 10.Saeimas vēlēšanās arī šis jauniedevums piesaistījis neprognozēti lielu cilvēku skaitu pārāk mazam iecirkņu daudzumam, tā nu viš'i, un to nu viš' maksā.

Katrā ziņā es gribētu lūgt visus, kuri sestdien būs Rīgā un varēs nobalsot, darīt to tieši sestdien, kad būs izmantojami visi 158 iecirkņi, nevis agrāk.