Ir augusta sākums un ārā ir uzziedējusi puņķuzāle. Man nav ne jausmas, kā šis augs izskatās, nedz arī kāds varētu būt tā nosaukums - pat ne latviskais, nemaz nerunājot par latīnisko. Taču jau padsmit gadus augusta pirmajā vai otrajā nedēļā visi zālāji, apstādījumi un jo īpaši pļavas liek man šķaudīt un slaucīt asaras.
Ziedi ātri, augļojies, vairojies un kalsti nost, puņķuzāle, man tevis nemaz nepietrūks.
Ziedi ātri, augļojies, vairojies un kalsti nost, puņķuzāle, man tevis nemaz nepietrūks.