Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar vakarā pirms aizmigšanas ilgi domāju par sievišķo autoerotismu, kam (iespējams)ir ļoti maz sakara ar biseksualitāti un (iespējams) tikpat maz arī ar narcismu, toties ļoti daudz ar libidālo dzīvības enerģiju un iekārojošu attieksmi pret savu pašas dzīvi.
Pie vainas noteikti bija Irigarajas metafora (vai pat ne metafora) par sievietes ķermeni kā daudzu erogēno zonu kopumu, kuras nemitīgi saskaras cita ar citu, bet es šo domu turpināju un droši vien piedomāju vēl ko klāt, taču pēc tam aizmigu, un nu man vairs nekā daudz sakāma.
Man patīk būt sievietei, bet reizēm ir tik grūti šo ontoloģisko statusu saprast.