Kurvjzieža kontemplācijas

Gads taču vienmēr ir pavisam citādāks nekā tā sagaidīšana, vai ne? Es domāju - daudz labāks.
Priecīgi jums!

Nu, nu, mīļo Cibiņ, vai Tu jau biji savā šāgada pirmajā skrējienā? Vai brokastu rosols godam nopelnīts?

Vai vēl kāds gads jūsu mūžā ir sācies ar tik fantastiskiem laika apstākļiem?
Saulīte tusnī pa zemes virsu, jo pievilkties līdz zenītam ir par švaku. Taču viņa satrenēsies līdz Jāņiem, es zinu!

Lūk, ja tā padomā - un šorīt skrienot es tieši tā padomāju - mana dzīve ir vienvienīga pusrealizēto sapņu, plānu un darbu noliktava. Varam iedomāties milzīgu slinkās mātesmeitas pūralādi, kura ir aizsāktu adīkļu un šuvekļu pilna. Adatas pabirušas, valdziņi nobrukuši, šis tas restaurējams, kas cits atkal neglābjami kožu saēsts. Bet, sasodīts, cik vezumu fantastiski krāšņu zeķu, villaiņu un galdautu te būtu sanācis - kādos trijos, četros mūžos, kas būtu vajadzīgi, lai to visu pabeigtu!
Ja puskoku lēkšana būtu olimpiskais sporta veids, es droši varētu pretendēt uz medaļām - bez trenēšanās, ar dabas doto talantu vien!

Ir lietas, kas nemainās.
Pirmais interneta kašķis šogad - check!:)