Šorīt piecēlos pietiekami agri, lai pusseptiņos jau kaķi būtu pabaroti, kafija padzerta, grāmatiņa palasīta, un varētu apvilkties šosezon pirmoreiz garās treniņbikses un doties skriet, kamēr lampas un zvaigznes lēnītēm dziest. Pasaule gan neuzvedās kā dziesmiņā, no šausmām un miera nebija ne miņas, debesis pamazām kļuva arvien zilākas, pilsēta modās laimīgi staipīgiem krakšķiem, sētnieki švīkstināja slotas pa lapām, uz zemām palodzēm sēdošie minči steidzīgi atblusoja kažociņus un nervozi bungāja rūtis, dažas mājas ziemīgi oda pēc dūmiem, Ziedoņdārza mēness baloja pār rozēm, viņam apkārt pamazām sarka spalvu mākoņi un lidmašīnu skrāpējumi, tās bija četrdesmit minūtes pavisam privātas laimes.
Vispār jau es esmu gatava pieņemt dažu pausto pārliecību, ka bērni padara cilvēku viedāku, iecietīgāku un labāku. Bet tādā gadījumā par dažiem pazīstamiem un mazākpazīstamiem ļautiņiem i ne sapnī negribētu iedomāties - kādi tad viņi bijuši pirms bērnu piedzimšanas!
Lai kā jūs arī balsotu, mīļie ļautiņi, vienu gan gribu jums lūgt: nepaudiet savu attieksmi pret varu, likteni un Pērkontēvu, bāzdami balsošanas aploksnēs vecus e-talonus, savus dzejoļus, ideoloģiskus uzsaukumus un tamlīdzīgus sūdus. Goda vārds, cilvēkiem, kuri jau četrpadsmit stundas būs nostrādājuši un spiesti vēl savas vismaz sešas stundas strādāt bez miega, dušas vai kādas citas relaksācijas, tas ne mirkli neliksies asprātīgi vai stilīgi. Tikai kaitinoši stulbi.
SEB bankai ir varen stulbs klientu menedžments, pārliecinos jau nezkuro reizi.:(
Raugi, ja es būtu pavisam tīrsugas cirslītis, tad pirms nosūtīšanas eironāpslim nepārlūkotu ekseļa tabulu. Un nepamanītu, ka institūciju statusa kolonnā vienvienīgas kļūdiņas dēļ vesels bars iestāžu no "public" kļuvis par "pubic".