Vispār jau astroloģijai es neticu, tomēr kopš Saule iegājusi Ūdensvīra zīmē, man iestājies tik aktīvs soušalaizings, ka tā tik vien paspēt, tā tik vien sakombinēt, te sadzert, še sabučot, ak un vai, nevienu neizlaist! Tikko esmu atbraukusi no Piejūras miesta, iereibusi un laimīga.
Kaķi drausmīgi rij, vēl vairāk kā parasti - baidos, ka tas varētu būt uz ilgstošu salu.
Ar labu nakti, mīļie!
Beidzot manī atmodusies dārzkope. Un ne tikai atmodusies, bet nemitīgi uzdod ārkartīgi sarežģītus jautājumus:
1) vai februāris ir gana labs laiks, lai podiņā iebakstītu aso piparu sēkliņas ar cerību, ka izdīgs?
2) vai nebūtu jau tā kā jāsāk piebarot zaļie mājinieki ar kādiem nebūt "Vito" utml.? (Es joprojām mulstu saskarsmē ar būtnēm, kas neprot pat ne ieņurdēties vai iebakstīt ar ķepu - kā lai zina, ka šie izsalkuši vai izlāpuši?)
3)kad ir labākais brīdis, lai pārstādītu hibisku - pavisam vēl maziņu, tādu no rudenī griezta spraudeņa iesakņojošos hibiskbēbīti?
Un kam lai jautā, kur visi zaļīkšķaiņi sniedz savus vērtīgos padomus?