Kurvjzieža kontemplācijas

Ja nu tā būtu sanācis, ka aktīvākie ceļotāji un kartogrāfi būtu piedzimuši viņpus Ekvatoram, kādā Andu piekājē vai Jaunzēlandē, piemēram, tad globusi mums tagad stāvētu ačgārni, ar Dienvidu puslodi uz augšu.

Lūk, pie kādām pārdomām noved bezdarbība. Taisni vai sakaunēties un iet izmēzt gala istabu. Varbūt pat grīdu ievaskot?

Kur visur es došos, kad man būs atkal daudz naudas un joprojām daudz brīva laika:
1)polārais loks vasaras saulgriežos: Trumse & Lofotu salas - Nordkaps - Krievijas robeža - Murmanska - Oļeņegorska (izlasīju kartē nosaukumu un sapratu, ka man šis miests ir jāredz!) - pārlidojums no Murmanskas uz Sanktpēterburgu, baltās naktis, tilti un daile, pēc tam ar vilcienu vai stopiem to līkumu līdz mājām;
2)Uzbekistāna: Taškenta-Samarkanda-Buhāra- Arāla piekraste, mazliet Kizilkuma un mazi ciematiņi tālu laukos, bez ūdens un elektrības;
3)Tadžikistāna un Pamirs;
4)uzbudinošs un grūti realizējams sapnis - kalifāta atlūzas: Kaira, Damaska, Bagdāde, Kabula. Gan jau es izdomāšu, kā tikt tur iekšā;
5)Irāna: Teherāna- Esfahāna- Šīrāza, nelegālais alkohols, dārzi, granātu birzis un āriešu kultūras šūpulis;

Vēl ir daži simti vēlmju, bet šīs ir tās, kas naktīs neļauj gulēt.