Kurvjzieža kontemplācijas

Nedēļas nogale bija saspringta, bet laba.
Man patika Kolmaņa meistardarbnīcas prozas lasījumi. Gandrīz visi nolasītie gabaliņi. Izņemot to pirmo meiteni, kura lasīdama tik briesmīgi žākstījās, ka tekstu es nespēju normāli uztvert. Un tad vēl tie pāris gruzongabali bijs zvērīgi garlaicīgi, labi, ka īsi.

Ak, un rokdarbu vakars arī bija lielisks. Vienīgi vīna kārtējo reizi drusku par daudz. `
Kad tā padomā - man taču ir sasodīti forša dzīve!

Kā man nepatīk visas tās tradicionālās, banālās metodes cīņai pret ziemas sagurumu! Mazliet indiešu garšvielu, dārgā, aizej uz masāžu, paošņā eļļiņas, pielej vannai kaut ko lipīgu no pudelītes, nopērc vēl dažus cakainus veļas komplektus, svecītes pa visu istabu, sekss citā pozā, vispār vairāk seksa un rožainas korsetes, trenažieri, solārijs, tvaika pirts, sauna, nagus sarkanus, blūzīti dekoltētu, pūkainus spilvenus dīvānam, vitamīnus ar kalciju, dzelzs kapsulas - tu taču esi sieviete, esi vai neesi! - palasi gultā dzeju, izliec kārtis, pārģērbies par medmāsiņu, notamborē mežģīni, mācies dejot, pasaki, ka mīli, apēd kaut ko garšīgu, iedzer kaut ko siltu...
Bet nu jādara tas viss, jādara. Citu ideju nav.