Kurvjzieža kontemplācijas

Labi, ka manā dzīvē ir tik daudz draugu. Mazāk labi, ka manā dzīvē ir tik daudz vīna.
Strādāt negribas.

Tīri nevilšus biju nopirkusi Gumiļeva "Tūkstošgadi visapkārt Kaspijai". Šķiet, tāpēc, lai būtu, kur ieskatīties, kad atkal kaut ko nesapratīšu, piemēram, bizantiešu un hazāru attiecībās. Un tagad jau vairākus vakarus sūrstošām acīm nevaru apstāties, miegam par spīti!
Labi, es zinu, ka intelektuāļi tagad nicīgi norausta kreiso nāsi. Labi, es nojaušu, ka visas tās teorētiskās spekulācijas ap etnoģenēzi varētu arī apstrīdēt, ja erudīcijas pietiktu.
Bet sasodīti interesanti uzrakstīts! Kāpēc man neviens vēstures pasniedzējs nekad nav tik jauki mācējis ko pastāstīt!

Es nevienam nepatīku vai, ka neviens ar mani nerunājas?

Tā vien šķiet, ka tad, kad es biju meklēšanās trakumā iestigusi zilzeķe, rakstīju interesantāk.

Biju pie tā ēšanas daktera.
Mani gaida šaušalīgs mēnesis.

Bet, ja diēta ir tikai no rītdienas, tad šovakar taču es varu vēl to cūkas stilbiņu sašmorēt, ne? Nesviedīs tak ārā!