Un tagad es ņerkstēšu, ņerkstēšu, ņerkstēšu! Par to, ka miegs nāk un auksti, un ka zvērīgi gribas tagad pat aizbraukt uz Grieķiju, Spāniju, Portugāli, Gibraltāru, Ēģipti, Tunisiju, Maroku - tās ir tās "must see" vietas, kur bijuši visi, tikai es, sazinnezinkādēļ, nē, un, ja es turpināšu šitā ņergāties ar diviem ceļojumiem gadā, tad taču es līdz mūža beigām neko jēdzīgu nepagūšu apceļot.
Jā, un manikīru man arī jau kur tas laiks kā vajadzēja uztaisīt!
Vot, un kas vēl mani besī un nāvīgi bezgaumīgi liekas - visas tās latviskās vaimanas: "Ak, ko nu - es jau līdz pensijai nenodzīvošu! Paskatieties uz tiem vidējiem dzīves ilgumiem (aprēķinātiem, ieskaitot visus mirušos zīdaiņus un ar močiem nositušos padsmitniekus - haha!) - es tak līdz tiem sešdesmit neizvilkšu!" Aūuuuuuu!-pret mēnesi...
Ha! Neizvilks viņi, kā tad! Iekāpiet tramvajā un paskaitiet tos, kuri pirms divdemit-trīsdesmit gadiem šitā pat gaudoja!
Nožēlojami!
jā, un kas attiecas uz pedagoģisko darbu, tas man tik tiešām būtu mīļš. Reizi nedēļā, kaut vai 14 stundas no vietas, bet ne biežāk. Auditorijai ne jaunāka par 17 gadiem.
Un, ja par to vēl varētu saņemt cilvēka cienīgu algu...
Vai eksistē sekss un romantika pēc 10 laulībā nodzīvotiem gadiem?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
