Sapnī man bija tumšsarkani mati. It kā joprojām melni, bet, pieliecot galvu pret gaismu, atviz sarkans. Nu tā, kā mazajiem Čehijas granātiņiem.
Nez, dzīvē tādu efektu var panākt?
Domāšu labāk par Turciju. Par Stambulu, par mošejām, par milzīgu tirgu, par lielām maģistrālēm, par šaurām, akmeņainām ieliņām, par kaljana kafejnīcām, par saldu baklavu. Par Kapadokijas klintīm un Marmora jūras piekrasti. Par tuksnesi. Par sūfijiem, par janičāriem, par hodžu Nasredinu.
Nekas nav tā, kā izskatās! Pilnīgi nekas!
Un, jā - dzīvē sastaptie virtuālo tēlu atmaskojumi to pierāda vislabāk.
Redz, Džeremijs Aironss atstāj uz manu libido daudz spēcīgāku ietekmi, nekā Klūnijs, Pits vai Delons jaunībā. Tajā pašā laikā - es negrasos noliegt, ka Klūnijs, Pits un Delons ir smukuļi, bet Aironss - ne gluži.:)