Kurvjzieža kontemplācijas

Šonakt nogulēju 11 stundas, un labprāt būtu gulējusi vēl. Līdz pavasarim.

Labi, ka paguvu izlasīt svalkas pasaku. Bija laba.

Rudeņiem jābūt saulainiem, citādi tos nevar izturēt. Re, tagad atspīdēja saulīte, un es pat sāku aizdomāties par tādām lietām kā manikīrs.
Jo tajās žņaudzoši slapjajās krēslās nav iespējams ne mirkli domāt par krāsošanos, par pieskaņotām šallītēm, par jaunām kurpītēm vai ko tādu. Vienīgais, ko gribas - ietuntuļoties milzīgā džemperī vai vecmāmiņas noplukušajā jakā, sarauties mazmazītiņā čokurā un lēnām malkot karstu tēju.