Kurvjzieža kontemplācijas

Šonakt pavisam nepārprotami atnācis rudens. No rīta paskatījos pa logu, un tur jau viņš bija.
Vasara ir prom, cik nu tās vispār šogad bija - viens bišķītis maija beigās, jūnija sākumā, tad divarpus augusta nedēļas, pārējais vien zaļa, slapja pļecka.
Bezvasaras nogurumu atveldzēšu Turcijā. Un varu tikai minēt, kas būs pēc tam.
Starp citu, kā īsti aprēķina bezdarbnieka pabalstu?

Ja kāds vēl nav sapratis - es visā nopietnībā meklēju darbu. No 15.oktobra.

No sacibošanas ar Snorki:
Ja es domāju par sevi - man šķiet tīri objektīvi, ka es izskatos labāk nekā, piemēram, 20, man ir vairāk naudas, vairāk brīvības, vairāk iespēju... Un nevaru iedomāties nevienu lietu, ko es būtu varējusi 20 gados, bet nevarētu tagad.

Varbūt tāpēc reizēm ķiķinu, kad neirotiskas beibes vaimanā par baiso novecošanu.