Kurvjzieža kontemplācijas

Jēziņ, ko tik visu ļaudis nav sarakstījuši, kamēr es tik svaidījos karsoņa murgos!!!!!

Slimodama visbeidzot izlasīju februāra "Rīgas Laiku". Kādu brīdi biju patīkama izbrīnēta, ka mutē nepaliek pelējuma garša un ausīs nedārd nocenota Savonarolas balss kā no iepriekšējiem numuriem. Tad sapratu, kas par lietu - šajā taču nebija Pētera Bankovska gauduļojuma par to, kā mūsdienu izkurtējusī patērētāju sabiedrība pagrimst, izvirst, notrulinās un piesmej tradicionālās kristīgās vērtības, traukdamās uz Armagedonu kā aviolaineris uz augstceltni...

Un diezgan sen jau man liekas, ka viens no slimīgākajiem latviešu sabiedrībā kultivētajiem mītiem, kas nežēlīgi kropļo cilvēku attiecības, ir vēstījums par vīriešu skaitlisko mazākumu. Variācija - normālu, resp., psihiski veselu un neubagojošu vīriešu mazākumu.
Nē, es saprotu, katrā no mums snauž vecmāmiņu un vecvecmāmiņu karalaiku šausmas. Bet to vārdā joprojām tūkstoši abu dzimumu cilvēku diendienā turpina dzīvot, briedēdami kompleksus, kas tikai sākotnēji šķiet smieklīgi.